Uz šīs pasaules nav nekā mūžīga... Pie šīs domas jāapstājas, ja runājam par atkritumiem. Neatkarīgi no atkritumu sastāva vai apjoma, par atkritumiem kopumā var teikt, ka tie atspoguļo sabiedrību, kura tos ir radījusi. Atkritumi ir sabiedrības pirkstu nospiedumi, kas vēlākām paaudzēm dos iespēju spriest par mums un vērtēt mūsu attieksmi pret cilvēces kopīgajiem izejmateriāliem, nākotnei paredzēto resursu apsaimniekošanu un mūsu attieksmi pret to gan visā pasaulē, gan arī mūsu pašu valstī – Latvijā.
Un tomēr – kādēļ tieši 21. gadsimtā cilvēki sākuši aktīvi uztraukties par pašu saražoto atkritumu tālāko likteni? Kamēr vien cilvēks ir eksistējis, viņš ir radījis atkritumus un kaut kur tos izmetis. Kāpēc par to varēja neuztraukties viduslaikos, bet ir nopietni jādomā šodien? Kāds vispār var uz šiem daudzajiem jautājumiem vispār atbildēt?
Atkritumi neradīja problēmas, kamēr:
Uz Zemes bija skaitliski mazāk iedzīvotāju;
Nebija izejvielu deficīta;
Vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību;
Izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti, kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku sadalījās.
Šodien situācija ir radikāli mainījusies. Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles) krājumi nav bezizmēra.
Taču galvenais – mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķīmiskās vielas u.c.), kas dabā nav sastopami un kas vairākumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi.
Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos pārstrādāt. Un tādēļ lai mūsu apkārtējā vide būtu tīrāka kā līdz šim, tiek darīts viss iespējamais lai šķirotu un pārstrādātu atkritumus. Mūsu kursa darbs būs par atkritumu pārstrādes un savākšanas biznesu Latvijā. Vairāk runāsim par sadzīves atkritumu pārstrādi.…
