Pagātne mums mantojumā ir atstājusi mīklas. Katrs kaut reizi ir redzējis vai dzirdējis par kādu svētvietu, simbolisku ainavu, pazudušu pilsētu vai zemi. Šādas vietas pievilina tūristus, zinātniekus vai vienkārši dēkaiņus un ziņkārīgos. Tās iekvēlina mūsu iztēli, ierosina jautājumus par reliģiju, vēsturi un seno tautu iecerēm pasaulē, raida izaicinājumu mūsdienu domāšanai un zinātnei, bet savus noslēpumus tomēr neizpauž. Pasaules noslēpumainajās vietās ir apslēptas mīklas, kuras ik pa laikam liek apstrīdēt mūsu pašpārliecinātos pieņēmumus par mūsu senču primitīvo dzīvi un kultūru.
Pasakas un teikas par zudušām zemēm mitoloģijā un folklorā ir sastopamas lielā skaitā. Šo “sapņu pasauļu” paliekas un atmiņas par tām var sniegt vismaz zināmu ieskatu citu pasauļu un citu laikmetu dzīvē, vēl vairāk – tās var būt par visas cilvēces izcelšanās atminējumu.
Lielai daļai cilvēku pazīstama ir Atlantīda. Gandrīz ikviens savā dzīvē ir dzirdējis par šo vienu no lielākajām cilvēces neatminētajām mīklām. Jau vairāk nekā 2000 gadus mēs mēģinām atminēt šo mīklu. Līdz pat šai dienai neviens vēl nav izzinājis, kur īsti tā atradusies, kā un kāpēc gājusi bojā un vai vispār pastāvējusi.
Vai Atlantīda ir fakts vai tikai iztēles auglis? Kurā vietā to vajadzētu meklēt? Par to ir domājuši daudzi cilvēki un katram ir savs viedoklis. Tas ieinteresēja arī mani, tādēļ nolēmu par to painteresēties vairāk un savas jauniegūtās zināšanas apkopot šajā darbā. Šis darbs sastāv no trijām nodaļām – “Atlantīdas pirmsākums”, “Vai Atlantīda ir atrasta?” un “Atlantīda – zudusī paradīze”. Šajā laikā veicu arī aptauju par cilvēku attieksmi un zināšanām par Atlantīdu un noslēpumainām vietām. Aptaujas rezultātus varēsiet atrast pielikumā. Mana darba mērķis ir apzināt un apkopot visus viedokļus, lai pēc tam es un šī darba lasītāji un vērtētāji varētu izraudzīties sev patīkamāko un pieņemamāko.
Zudusī Atlantīdas kontinenta cietzemes atrašanās vieta joprojām ir liela, grūti atminama mīkla visai pasaulei. Vai tā bija sala Atlantijas okeānā vai Vidusjūrā? Varbūt tā meklējama Āfrikas, Amerikas vai Eiropas cietzemē? Pastāv vairākas versijas, un tā ir meklēta vairākās vietās. Atlantīdas meklēšana nemaz nebūtu sākusies bez antīkā grieķu filozofa Platona (ap 428. – 347. g. pr. Kr.) ierosmes, kurš divos savos dialogos “Tīmejs un Kritons” (Timaeus and Critias) dod pirmo rakstisko vēstījumu par šīs leģendārās salas civilizāciju:
“Atlantīda bija plaša sala, lielāka par Mazāziju un Lībiju kopā ņemot, un tā atradās aiz Herkula (Herkulesa) stabiem (Gibraltāra šauruma). Tālāk aiz Atlantīdas bija izveidots mazāku saliņu arhipelāgs. Kādus 9000 gadus pirms Solana (apm. 640. – 559. g. pr. Kr.) Atlantīda bija spēcīga ķēniņvalsts ar augstu civilizāciju un ideālu politisko iekārtu; tā pārvaldīja Vidusjūru. Kad tā kļuva agresīva un imperiālistiska, to caur dievu dusmām aprija jūra.”…
