Arvien biežāk tiesu praksēs parādās prasījumi, kas balstīti uz Civillikuma 19. nodaļas pirmās apakšnodaļas “Atlīdzība par miesas bojājumiem” pantiem. Par nodarītajiem miesas bojājumiem vainīgajam vienlaicīgi iestājas divu veidu atbildības: kriminālatbildība vai administratīvā atbildība un civiltiesiskā atbildība. Vispirms vainīgais tiek saukts pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības. Tiesa vainīgajam nosaka sodu, kura veids un apmērs ir atkarīgs no nodarījuma smaguma pakāpes u. c. apstākļiem. Tomēr šī soda noteikšana ir publisko tiesību jomā, tāpēc cietušajam no tā nerodās nekāds labums. Sods publisko tiesību jomā aizstāv sbiedrības intereses, piemēram, cietumsoda piemērošana vainīgajam nodrošina to, ka šī persona attiecīgo laika posmu vairs neizdarīs tādu pašu vai citu noziegumu pret sabiedrības locekļiem. Par cietušā interešu aizsardzību privāto tiesību jomā rūpējas civillietu tiesas.
Cietušā interesēs ir ne tikai agrākā veselības stāvokļa atjaunošana (ja tas ir iespējams), kas panākams ar ārstēšanos, bet arī zaudētās peļņas atgūšana un morālā kaitējuma atlīdzības saņemšana. Bet mirušā mantinieku interesēs ir apbedīšanas izdevumu atgūšana.
Mana kursa darba mērķis ir noskaidrot, kādi ir atlīdzības veidi par miesas bojājumiem un kādos gadījumos cietušais (vai mirušā mantinieki) ir tiesīgs tos saņemt.
Lai sasniegtu mērķi, mans uzdevums ir iepazīties ar juridisko literatūru un citiem materiāliem, piemēram, tiesu praksēm, kas satur informāciju par kursa darba tematu.
Rakstot kursa darbu, es mēģināšu atrisināt morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanas problēmu. Civillikums nosaka morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu vainīgajam, bet nenosaka, pēc kādiem kritērijiem tas būtu aprēķināms.…
