Atlīdzība par zaudējumu, kas nodarīts ar izmešanu, izliešanu vai nokrišanu

Ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums (mantisks samazinājums, zudums vai bojājums), kas novērtējams naudas izteiksmē. Zaudējumi var rasties :gan līguma nepildīšanas gadījumā, gan neatļautas darbības (delikta, tiesībaizskāruma) gadījumā.
Pēc zaudējuma izcelsmes veida var iedalīt:
tiešos zaudejumus — prettiesiskas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas (huligāns izsit logu); netiešos zaudejumus - rodas, sagadoties sevišķiem apstākļiem ( atstāja mašīnu, taču stiprā vēja dēļ tā sāka kustēties un sabojāja otru mašīnu); nejaušos zaudejumus - zaudējumi, ko izsaucis notikums vai nepārvarama vara ( slikti ar sirdi, iekrīt logā un sasit stiklus). Tikai nejaušs zaudējums nav jāatlīdzina.
Zaudējumu piedziņai nepieciešami 4 priekšnoteikumi:
prettiesiska rīcība (darbība, bezdarbība);
nodarītajā vaina;
zaudējumu esamība un to apmērs;
cēloniskais sakars starp prettiesisku rīcību un zaudējumiem.

1.1. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.

Saistības, kas rodas no zaudejumu nodarīšanas, piedalās 2 puses:
1) cietušais, kuram zaudējums nodarīts un kurš var pasīt zaudejumu atlīdzību un
2) zaudejumu nodarītājs, kurš zaudejumu nodarījis un kuram ir pienākums zaudejumu atlīdzināt.( No saistību tiesību viedokļa: Cietušais — kreditors., Zaudējumu nodarītājs — parādnieks )
Cietušajam neatkarīgi no vecuma un citām iezīmēm, ir tiesības uz atlīdzību. Var prasīt arī zaudejumu atlīdzību arī cietušā mantinieki, rīcībnespējīgas personas- likumiskie pārstāvji.
Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja pats varēja zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgu rūpību (piem., atstājis mašīnu celtniecībā, kur krīt ķieģeļi), izņemot gadījumu, kad otra puse pieļāvusi ļaunprātīgu tiesību aizskārumu.…