Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
KĀPĒC TIEŠI AES? | 3 | |
AES DARBĪBAS PAMATI | 4 | |
KĀ DARBOJAS AES? | 4 | |
KRITISKĀ MASA | 5 | |
REAKTORU TIPI | 6 | |
AES ĒNAS PUSE | 7 | |
KODOLREAKTORU PROBLĒMAS | 7 | |
ČERNOBIĻAS KODOLKATASTROFA | 9 | |
JAUNĀKIE ATKLĀJUMI | 10 | |
KODOLSINTĒZES REAKTORI | 10 | |
„AUKSTĀ SINTĒZE” | 11 | |
PASAULES STATISTIKA | 12 | |
LIELĀKIE URĀNA RAŽOTĀJI 1996. GADĀ | 12 | |
AES EIROPĀ 2004. GADĀ UN TO SARAŽOTĀS ENERĢIJAS PROCENTUĀLAIS DAUDZUMS | 12 | |
AVĀRIJAS AES PIRMS ČERNOBIĻAS 1951.-1986.G | 13 |
Cilvēce vienmēr ir meklējusi veidus kā padarīt darbu efektīvāku un dzīvi vieglāku. Šajos meklējumos izšķiroša nozīme bija elektrības atklāšanai. Tā izrādījās lēts un gana jaudīgs spēks, lai apmierinātu mūsu vajadzības, un kopš tā laika elektrības ražošana un izmantošana ir stipri attīstījusies. Pašlaik mēs droši vien nespētu iedomāties pasauli bez elektroenerģijas. Cilvēce ir tik ļoti atkarīga no elektrības, ka tās zudums būtu pasaules mēroga katastrofa. Un tieši pašlaik ir radušās problēmas ar elektrostaciju radīto piesārņojumu1, nemaz nerunājot par to, ka degvielas krājumi šo staciju darbināšanai ne tuvu nav neizsmeļami. Tāpēc tik vitāli svarīgi ir jaunatklājumi elektroenerģijas ražošanas jomā. Atomelektrostacijas2 ir perspektīvs variants šo problēmu risināšanā.
Kāpēc tieši AES?
Pirmkārt AES lielākā priekšrocība neapšaubāmi ir milzīgais saražotās enerģijas daudzums. Viena urāna‑235 atoma sašķelšanas procesā rodas apmēram 200 MeV enerģijas3. Ja gribat rast aptuvenu priekšstatu par to, cik daudz tas īsti ir, jums jāzina, ka 1 eV ir vienāds ar 1,6 x 10-19 džouliem [J] un 1J ir vienāds ar 1 vatsekundi. Tas nemaz neliekas daudz, taču 400 g urāna-235 ir ļoti daudz šādu atomu. Patiesībā tik daudz, ka izmantoti atomzemūdenē par degvielu tie līdzinātos gandrīz 4 miljoniem litru benzīna. Ņemot vērā, ka 400g urāna-235 ir mazāki par beisbola bumbiņu, bet 4 miljoni litru benzīna piepilda kubu, kam viena mala ir tikpat augsta kā piecstāvu māja, var iedomāties cik daudz enerģijas ir apslēpts kaut vai drusciņā urāna-235. Otrkārt AES nerada gaisa piesārņojumu un, darbojoties bez avārijām, tai vispār nevajadzētu ietekmēt apkārtējo vidi. Tiesa urāna ieguve, bagātināšana un pati atomu šķelšanās rada radioaktīvos atkritumus un vēl nav atrasts veids kā ar tiem tikt galā, arī avārija kodolreaktorā var būt ārkārtīgi postoša. Treškārt, urāna rūdas ir visai izplatītas uz mūsu planētas un to krājumi būs pietiekami vēl visai ilgu laiku. Ceturtkārt, AES kā samērā jauna tehnoloģija vēl attīstās un zinātnieki tām paredz spožu nākotni. Jau tagad notiek eksperimenti ar jaunās paaudzes kodolsintēzes AES. Tas viss kopā arī padara AES tik vērtīgas.…
AES darbības principi, attīstības tendences, Černobiļas katastrofa un ar AES saistītā statistika atrodama šajā referātā.
- Atomelektrostacijas
- Atomelektrostacijas Eiropā
- Černobiļas atomelektrostacijas avārija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Černobiļas atomelektrostacijas avārija
Реферат для средней школы14
-
Atomelektrostacijas Eiropā
Реферат для средней школы13
-
Atomenerģētika
Реферат для средней школы8
-
Kodolfizika
Реферат для средней школы11
-
Kodolfizika
Реферат для средней школы14