"Atskaņu hronika” kā bruņinieku ordeņa "galda literatūras” paraugs 13.gs. un bruņinieku mentalitātes liecinātāja

Atskaņu hronika līdzās Indriķa hronikai ir otrs nozīmīgākais stāstošās vēstures avots par krusta kariem Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13.gadsimtā. Tā sniedz ticamas ziņas it īpaši par 13.gs. otrās puses notikumiem - par Livonijas ordeņa cīņu pret kuršiem, zemgaļiem un lietuvjiem. Tā uzskatāma par pirmo plašāko Vācu ordeņa hroniku, turklāt informācija tajā dota dzejas valodā.
Tās sastādīšanas galvenais mērķis bija izcelt Zobenbrāļu un Vācu ordeņa lomu Livonijas valstu izveides laikā, 13. gadsimta garumā. Hronikas sarakstīšanas laikā noslēdzas visas Latvijas teritorijas pilnīga iekļaušana Livonijā, 1290.gadā pakļaujot rietumzemgaļus, līdz ar to noslēdzot Livonijas faktisko izveidi.
Atskaņu hronika piederēja pie literatūras, kas ordeņa pilīs tika lasīta priekšā ēdienreizēs ordeņbrāļiem, lai vairotu viņu kaujas sparu.
Livonijas atskaņu hronika (Livlandische Reimchronik), kas literatūrā dažkārt dēvēta arī par Vecāko Livonijas atskaņu jeb rīmju hroniku, ir anonīma 13. gadsimta hronika par krusta karu laikiem Baltijā. Šis sacerējums ir bijis plaši izplatīts Livonijas ordeņa pilīs un, domājams, ka tam ir bijis daudz norakstu, taču saglabājušies tikai nedaudzi.
Kā jau minēju, Atskaņu hronika ir anonīma – par tās autoru nav konkrētu ziņu. Kādu laiku tika uzskatīts, ka hronikas autors varētu būt kāds Livonijas ordeņa brālis Ditlebs fon Alnpeke, jo Bergamņa kodeksa (viena no hronikas norakstiem) nobeigumā ir pieraksts, ko sākotnēji uzskatīja par norādi uz autoru: „rakstījis Rēveles komturijā Ditlebs fon Alnpeke 1296. gadā”. Tomēr vēsturnieks Karls Širrens pierādīja, ka ieraksts ir viltojums, kas veikts savtīgu mērķu dēļ. Tiek uzskatīts, ka viltojumu varēja veikt Ļvovas rātskungs Johans Alnpeke, kam kādu laiku hronika piederējusi.…