Atšķirīgie viedokļi vēstures literatūrā par Kārļa Ulmaņa režīmu un personību

Kā zināms pretstats iepriekšējam rakstam ir nodaļa 3.5. Valsts apvērsuma priekšnoteikumi, sagatavošana un norise. Šī raksta autors tik ļoti neaizraujas ar emocionālu attieksmi pret aprakstāmajiem faktiem. Attieksme ir drīzāk pozitīva nekā negatīva, noraidoša vai dzēlīga. Aprakstītais laika posms turpina iepriekšējo, kā arī daļēji pārklājas ar to – apvērsuma organizēšana aprakstīta abos.
Min arī pozitīvo ieguvumus no režīma, kas izveidojās pēc apvērsuma. „Izcils viņa [K.Ulmaņa] nopelns bija latviešu tautas nacionālās pašapziņas celšana. Pēc 1934.gada 15.maija latvieši pirmo reizi vēsturē jutās kā noteicēji savā zemē.”1 Tas atšķiras no iepriekšējā teksta, kur bija uzvērtas Ulmaņa savtīgās intereses.
Atšķirīgi ir arī teksti, kuros ir aprakstīta gatavošanās apvērsumam. 3.5. nodaļā Ulmaņa personība, rakstura īpašības nav tik pārspīlētas. „Izšķiroša loma šajā ziņā bija Kārlim Ulmanim, viņa rakstura īpašībām – pārliecībai, ka zina, kā uzlabot situāciju valstī, nosliecei uz autoritārismu un varaskārei.”2 „Lietpratīgi izmantojot savas personības harismu un organizatora talantu, K. Ulmanis spēja profesionāli sagatavot iecerēto apvērsumu”3 Ulmanis nav saukts par aukstasinīgu, veiklu u.tml. Nav tik ļoti uzsvērta Ulmaņa „slēptā” darbošanās. …