Autors ir izvēlējies tēmu „Atteikšanās no ārstēšanās”, jo vēlas noskaidrot kādi ir tie būtiskie apstākļi, kas mudina cilvēku atteikties no ārstēšanās. Ārstniecības likuma 23.pants nosaka, ka „..pacientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, to apliecinot ar parakstu”1. Šis likuma pants nodrošina pacienta autonomijas principu, jo pacientam ir tiesības pašam izvēlēties ārstēties vai neārstēties. Tas tiek minēts arī Pasaules Veselības organizācijas Deklarācijā par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā - „Katrai personai ir tiesības uz pašnoteikšanos.”2 Ārstam ir pienākums izskaidrot visas iespējamās ārstēšanās metodes pacientam saprotamā valodā, bet gala lēmumu tik un tā ir jāpieņem pacientam. Iespējams, ārstam ir grūti izprast iemeslus, kāpēc pacienti atsakās no ārstēšanās. Iemesli tam var būt visdažādākie – sākot ar to, ka pacients jau ir noguris no nemitīgās ārstēšanās un zina, ka savu dzīvi tik un tā nevarēs paildzināt, beidzot ar to, ka to aizliedz reliģija.
Autors referāta izstrādāšanai ir izmantojis monogrāfisko jeb aprakstošo metodi. Šajā referātā autors aplūkos atteikšanās no ārstēšanās dažādos aspektus. Pirmajā nodaļā aplūkos atteikšanos no ārstēšanās vispārīgi. Apakšnodaļā tik izskatīts trīspadsmit gadīgas meitenes atteikšanās no ārstēšanās. Sākumā tiks aplūkota situācijas, kad bērnu vietā vecāki izdara izvēli – ārstēties vai neārstēties. . Otrajā nodaļā aplūkos kāpēc nereti ir situācijas, kad atsakās no ārstēšanās reliģijas ietekmē un kāpēc tas tā notiek. Šīs nodaļas apakšnodaļā tik izskatīta Malette v Shulman lieta, kurā sieviete bija Jehovas lieciniece un bija pret asins pārliešanu, bet ārsti rīkojās pret viņas gribu. Trešajā nodaļā tiks izskatītas situācijas, kad kāds cits pieņem pacienta vietā lēmumu „neārstēties”. Šīs nodaļas vienā apakšnodaļā tik izskatītas situācijas, kādas ir bijušas sekas, kad vecāki izdara šādu izvēli un cik tiesiska tā ir bijusi. Trešās nodaļas otrajā apakšnodaļā tiks izskatīta atteikšanās no ārstēšanās, kad to izdara garīgi slimie pacienti, konkrētāk viņu aizbildņi. Tiks izskatīti arī divi spriedumi attiecībā uz šo tēmu.
Šī darba hipotēze – ārsti pacienta autonomijas principu nerespektē.…
