IEVADS
Tēmas ”Attila (434.-453.m.ē.)” izvēli noteica mana interese par Austrumu kultūru un tās vēsturi. Man likās interesanti aplūkot šīs tik pretrunīgās, tomēr spilgtās un spēcīgās personības militāro politiku, personiskās dzīves aspektus, kā arī huņņu tautas vēsturi.
Attilas vārds un personība tā laika sabiedrībā izraisīja bailes un arī apbrīnu. Viņš bija spējis parādīt visai tā laika pasaulei, ka huņņu varenums, draudīgums un bezbailība ir Attilas iekarojumu pamats, ka huņņi nav tikai kārtējā tautiņa no Austrumiem, bet gan reāls un baiss spēks prasmīga karavadoņa rokās. Huņņu tautas vēsture atklāj, ka jau izsenais huņņi ir bijuši izcili jātnieki un draudīgi karotāji, kuru nežēlība un alkas pēc sirojumiem bija apdziedātas pat „Nībelunga dziesmā”. Ne velti Attila ar savu huņņu karaspēku tika iesaukts par „Dieva sodību”. Viņam piemita izcila karavadoņa un stratēģa spējas, kā arī diplomāta dotības. To, ko Attila nespēja panākt ar spēku, viņš panāca ar viltību.
Tāpēc rakstot šo darbu, izvirzīju šādu mērķi: izpētīt un izanalizēt Attilas personību gan no militāri politiskā, gan personiskā aspekta.
Darba uzdevumi - izpētīt pieejamo literatūru un INTERNETa resursos atrodamo informāciju par huņņiem un viņu karavadoni Attilu, salīdzināt atrasto informāciju un apkopot to hronoloģiskā secībā, izveidojot kopēju priekšstatu par Attilas personību .
Referāts sastāv no 3 nodaļām un apakšnodaļām. 1.nodaļā ”Huņņi” tiek dots ieskats gan huņņu tautas dzīvesveidā, gan arī šīs kareivīgās tautas vēsturē. 2.nodaļā ”Attila – huņņu valdnieks ” atklāju gan Attilas personiskās dzīves aspektus, kā arī raksturoju Attilu kā huņņu valdnieku, sniedzu ieskatu viņa galma dzīvē. Šajā nodaļā iepazīstinu arī ar informāciju par Attilas nāves apstākļiem. 3. nodaļā” Attilas militārā politika un iekarojumi” sniedzu informāciju par Attilas iekarojumiem, vadot huņņu karaspēku.
1.nodaļa.Huņņu tauta
Huņņi (gr. Ūnnoi, lat. Hunni)- klejotāju cilšu savienība, kas izveidojās 2.- 4.gs. Pieurālos un Mongolijas stepēs no hunnu, ugru un sarmatu ciltīm( skat. PIELIKUMS att.1.). Huņņu masveidīgā virzīšanās uz Rietumiem 4.gs. 70.gados ievadīja Lielo tautu staigāšanu. Huņņi arī pakļāva vairākas ģermāņu ciltis un izveidoja spēcīgu militāro savienību, kas sāka postošus uzbrukumus apkārtējām zemēm. Lielāko varenību huņņi sasniedza Attilas valdīšanas laikā 434.- 453.g. Huņņu virzīšanos uz Rietumiem pārtrauca sakāve pie Katalaunas laukos(Francijas ZA) 451.gadā[1].
…
