Tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (turpmāk “ikgadējo atvaļinājumu”) ir ikvienam darbiniekam, kas atrodas darba tiesiskās attiecībās, neatkarīgi no tā, vai darba līgums ir noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, kā arī neatkarīgi no tā vai darbinieks strādā normālu vai nepilnu darba laiku.
Kas tiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu?
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie darba devēja, ieskaitot laiku, kad darbinieks nav faktiski strādājis, bet viņam ir bijusi saglabāta vidējā izpeļņa (piemēram, dīkstāves laiku) un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:
pārejošas darbnespējas laiku;
pirmsdzemdību un dzemdību atvaļinājuma laiku;
īslaicīgas prombūtnes laiku;
darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā (DL 152.pants).
Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, netiek ieskaitīts bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks.
Ja darbinieka ikgadējā atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, kā arī darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā, atvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts attiecīgi par svētku dienu skaitu vai par pārejošas darbnespējas dienu skaitu.
Jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks izlemj savstarpēji vienojoties. (DL 149.panta 1.daļa un 150.panta 6.daļa).
Vai drīkst piešķirt ikgadējo atvaļinājumu pa daļām?
Ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana pa daļām ir pieļaujama tikai gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Turklāt viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārējo atvaļinājuma daļu var sadalīt arī sīkākās daļās, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties (DL 149.panta 2.daļa).…
