Mūsdienās lielu popularitāti ir ieguvuši atvasinātie finanšu instrumenti, kas nodrošina slēgt sev nepieciešamus līgumus, kurus realizējot tuvākā vai tālākā nākotnē var gūt sev nepieciešamo aktīvu par sev vēlamo cenu. Tā ir iespēja pārvaldīt valūtas un procentu iespējamos riskus.
Atvasinātie instrumenti palīdz pārvietot un nodrošināties pret tirgus cenas risku un samazināt norēķinu risku. Pateicoties atvasinātajiem instrumentiem, palielinās tirgus efektivitāte, jo riskus var izolēt vai ierobežot, pārdodot tiem, kas vēlas tos uzņemties. Atvasinātie instrumenti ļauj risku sadalīt komponentos un katru no tiem pārvaldīt atsevišķi. Piemēram, ja uzņēmējsabiedrība nejūtas pārliecināta par tās spējām pārvaldīt valūtas risku, tā to pārdos citam tirgus dalībniekam, bet pati aktīvāk pārvaldīs procentu likmju risku. Atvasinātos instrumentus var salīdzināt ar apdrošināšanu. Starpību starp šodienas tirgus cenu un nākotnes darījuma cenu var uzskatīt par apdrošināšanas prēmiju pret risku, ka finanšu tirgū notiks nelabvēlīgas svārstības.
Autores izvēlējās „atvasināto līgumu tirgus” kā sava referāta tēmu, jo gribēja uzzināt kaut ko vairāk par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, precīzāk, atvasinātajiem līgumiem, nekā nodarbībās apgūto. Mūsdienās atvasinātie finanšu instrumenti vairs nav jaunums, tādēļ autores uzskatīja, ka būtu noderīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem nāktos saskarties, veicot darījumus izmantojot atvasinātos līgumus, kādas ir šo līgumu priekšrocības un kā tos var izmantot reāli dzīvē.
Referāta mērķis: Izpētīt atvasināto līgumu tirgus būtību un specifiku, lai sniegtu izvērtējumu par to nepieciešamību mūsdienās.…