Secinājumi un priekšlikumi
1. Katra cilvēka darbība ir personiski dispozicēta un situatīvi nosacīta; ārējie un iekšējie rosinātājfaktori ir sociāli nosacīti atkarībā no apstākļiem. Atbilstoši konkrētiem apstākļiem cilvēks izvēlas savu uzvedību. To nosaka personības iekšējās cēlonības izpausmes un socializācijas līmenis. Uzvedība pauž cilvēka attieksmi pret lietām, procesiem, vērtībām.
2. Jebkuras personības veidošanos ietekmē vide. Starp cilvēku un vidi pastāv noteikta, stingra mijiedarbība, kas visos laikos ir būtiski ietekmējusi cilvēka personību.
3. Ir jārada skolā maksimāli labvēlīgus sociāli psiholoģiskos apstākļus (piemēram, darba režīms, noslogotība) bērna personības jaunveidojumu (tīšo psihisko procesu, patstāvības, paškontroles, pašregulācijas utt.) attīstībai;
4. Labestīga, veselību saudzējoša mikroklimata radīšana, kā arī pārdomāts darbs attīstības traucējuma kompensācijā nolūkā dot iespējami pilnvērtīgākas personības eksistences un attīstības iespējas, ļaut strādāt un iesaistīties sabiedrības dzīvē;
5. Mērķi tiek izvirzīti, pieņemti un realizēti, orientējoties uz tādas personības veidošanu, kas būtu sagatavota patstāvīgai vai daļēji patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.
6. Personības īpašību veidošanās un stabilizēšanās prasa atkārtošanos, lai tā nostiprinātos attiecīgās situācijās. Tādēļ organizēts pedagoģiskais process paredz darbības atkārtošanu vienotībā ar jaunas pieredzes veidošanos.
…