Mūsdienās ļoti aktuāla problēma vidējās profesionālajās mācību iestādēs ir audzēkņu skaita saglabāšana, jo pastāv augsta konkurence kopējā profesiju apmācības tirgū, arvien aug prasības, tiek ieviestas jaunas normas un standarti. Daudzi jauninājumi un pārmaiņas profesionālajā izglītības tirgū gaidāmas arī ar ilgi gaidīto Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas paver arī plašas perspektīvas audzēkņiem iegūt izglītību ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.
Rīgas Valsts tehnikums (RVT) piedāvā profesiju apgūšanu, pēc kurām kopējā tirgū ir ļoti liels pieprasījums – „Informācijas tehnoloģijas”, „Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze”, „Iestāžu darba organizācija un vadība”, „Komerczinības” un „Autotransports”, bet piedāvā arī tādas profesijas, pēc kurām pieprasījums ir zems – „Ķīmijas tehnoloģija”, „Kokapstrādes tehnoloģija” un „Metālapstrāde”, jo pārsvarā mūsu valstī nav attīstītas šīs darbības sfēras. No pagājušā gada septembra piedāvāto profesiju klāstu ir papildinājusi arī tāda specialitāte kā „Elektromontāža un elektromehānika”. Reflektantiem, kuri neiztur iestājpārbaudījumu no valsts budžeta finansētajās specialitātēs, piedāvājam apmācību maksas grupās.
Daudzi audzēkņi pēc pamatskolas izvēlas profesiju, kura ir „modē”, vecāku pamudināti vai atnāk līdz draugam vai draudzenei, neapzinoties, ko tieši var iegūt mācoties šo profesiju. Daudzi audzēkņi neiztur konkursu pieprasītajās profesijās, kurās ir liels konkurss, un uzsāk mācības tajās, kurās nav konkursa, bet par kurām nav arī intereses.
Kā rāda statistika un mana personīgā pieredze pārsvarā šo iemeslu dēļ pēc kāda laika audzēkņi saprot, ka nav atbilstoši savām interesēm izvēlējušies profesiju, un rodas dažāda veida problēmas – neattaisnoti mācību stundu kavējumi, nesekmība un kā rezultāts – atskaitīšana no tehnikuma. Liela problēma ir arī vecāku maksātnespēja, ar kuru tieši pēdējos gados bieži saskaramies maksas grupās, kad audzēknis ir spiests aiziet strādāt sarežģītu ģimenes apstākļu dēļ, bet šī situācija ir atrisināma, audzēkni, ja viņš labi mācās var pārcelt uz budžeta grupu, un viņš var turpināt mācības izvēlētajā profesijā.
Tomēr droši varu teikt, ka pēdējos gados arvien vairāk ir sastopami tādi jaunieši, kuri atnākot uz tehnikumu jau konkrēti zina, ko viņi grib panākt, kādas ir viņu vērtības un mērķi.
Savam darbam šādu tēmu izvēlējos tādēļ, ka saskaros ar šiem jautājumiem ikdienā – 10 gadus strādāju Rīgas Valsts tehnikuma mācību daļā par mācību daļas speciālisti un 7 gadus arī kā skolotāja – mācu ekonomiskos priekšmetus – „Ekonomika”, „Finanses un kredīts” un „Nodokļi un nodevas”. Šis darbs ir kā turpinājums pagājušā gada kvalifikācijas projektam, jo gribu to pilnveidot un sīkāk izpētīt un apkopot faktorus, kuri ietekmē audzēkņu „nemācīšanos”, pamatojoties gan uz teorētiskiem faktiem, gan uz praktiskiem – no pašas pieredzes un no statistikas datiem.
Runājot ar audzēkņiem, pamatojoties uz pieredzi un statistikas datiem, varu secināt, ka atskaitīšanas iemeslu pamats, t.i., ka audzēkņi paši aiziet no tehnikuma vai tos atskaita, ir pedagoģiska un psiholoģiska rakstura vai arī motivācijas trūkums mācīties, tas, ka audzēkņi neapzinās savas vērtības, un līdz ar to nevar noformulēt savus mērķus. Un, ja rodas šāda situācija, kā palīgam blakus ir jābūt vai nu vecākiem, pedagogiem vai psihologam. …
