Audzināšana un socializācija

Socializācijas jēdzienu ir ieviesis franču sociologs Emīls Durkheims (1907), lai raksturotu cilvēka sabiedriskošanās norisi, sabiedrības nosacījumu lomu cilvēka personības veidošanā. Vispāratzītu socializācijas definīciju sniedz zinātnieki Geilens un Hurrelmans socializācijas izpētes rokasgrāmatas pirmajā izdevumā1980. gadā. Šeit socializācija tiek skaidrota kā personības rašanās un attīstības process savstarpējā atkarībā no noteiktās sociālās un materiālās vides. Kā uzsver Hullermans, saturs, kuru iztirzā socializācijas jautājumu teorētiskās nostādnes, ir indivīda tapšana par kādas sabiedrības locekli.(1)
Pētījuma “Audzināšana un socializācija“ mērķis ir socializācijas kā audzināšanas kategorijas izpēte.
Pētījuma objekts: audzināšanas teorija;
Pētījuma priekšmets: sociālo prasmju apguve audzināšanas procesā;
Darba mērķis: socializācijas nozīmes pedagoģijā apzināšana;
Darbam izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Izpētīt pedagoģijas teorētiķu atziņas par audzināšanu kā pedagoģijas kategoriju;
2.Izdalīt un aprakstīt sociālo prasmju apguves nozīmi un socializācijas lomu pedagoģiskajā procesā ;…