Meklējot materiālus šim referātam, kādā avīzē pamanīju virsrakstu “Nepilngadīgie – mūsu nākotne bez nākotnes”. Tie ir vārdi, kas liek aizdomāties… Bērni ir mūsu nākotne, bet stāvoklis Latvijā ir šausmīgs – ielu bērni, bērni šķirtajās ģimenēs, skolu neapmeklējošie bērni, bērni, kuri zog, pamestie bērni, bērni bērnu namos, narkomānija, vardarbība… Neuzdrīkstēšos apgalvot, ka tas ir tikai audzināšanas problēmu dēļ, bet uzskatu, ka tā ļaunuma sakne tomēr meklējama audzināšanā.
Bērns ir visneaizsargātākā būtne mūsdienās. Jau pirmajos attīstības mēnešos viņš jūt, vai tiek gaidīts. Atcerēsimies, ka latvju dainās par bērna gaidīšanu un audzināšanu atspoguļojas gaišums un labestība. Bet mūsu sabiedrībā – 20.gs. beigās – bērns ir pirmais, kas tiek pagrūsts malā…. Diemžēl daudzi vecāki nedomā par to, ka, lai bērns varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personība, viņam jāaug ģimenes vidē, laimes, mīlestības un izpratnes atmosfērā.
Pētot materiālus par šīm problēmām, man bija iespēja iepazīties arī ar statistikas datiem par šķirtajām ģimenēm, skolu neapmeklējošiem bērniem – un statistikas dati nebūt nebija iepriecinoši.
Nekas cits neatliek, kā vien piekrist šim virsrakstam, jo, lai kaut ko mainītu, nepietiek tikai ar dažu cilvēku patiesu vēlēšanos kaut ko uzlabot… Diemžēl ne.
Iespējams, kāds jautās, kur tad ir problēma, ja bērns dzīvo ģimenē ar vienu vecāku? Viņam teorētiski ir abi vecāki, viņam ir vieta, kur dzīvot, viņš tikpat kā neatšķiras no bērna, kas aug pilnā ģimenē. Bet problēma ir, un diemžēl ne viena vien.
Šķirto ģimeņu skaits Latvijā ir ļoti liels – 60 %. Mūsu valstī rūpes par bērniem lielākoties ir mātes ziņā. Šķirto ģimeņu bērnus Latvijas likumi neaizstāv. Lielākā daļa tēvu ne ar savu klātbūtni, ne ar materiālu atbalstu nepalīdz ģimenēm, no kurām aizgājuši. Bet bērnam taču ir tiesības uz abu vecāku mīlestību. Vēl vairāk – bērnam ir nepieciešama abu vecāku mīlestība un atbalsts, uzsākot dzīvi un veidojot attiecības ar citiem sabiedrības locekļiem.
Bērnu pēc vecāku šķiršanās sagaida pārmaiņas. Paiet zināms laiks, kamēr bērns pielāgojas pārmaiņām. Šajā laikā bērnam ir svarīgi apzināties, ka viņa dzīve nesabrūk, bet turpinās, tikai mazliet savādāk. …
