Šajā referātā autors apskatīs audžu ģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, audžu ģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uz turēšanos tajā. Audžuģimenes statusu un bērna tiesiskās attiecības ar audžu vecākiem nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 1997.gada 10.jūnija noteikumi Nr.211, kuri izdoti saskaņā ar likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 13.pantu un 2006.gada 19.decembra MK noteikumi Nr. 1036 „Audžuģimenes noteikumi” („LV”, 207 (3575), 29.12.2006.) [spēkā ar 01.01.2007.], Bērnu tiesību aizsardzības likums, Rīgas domes 2006.gada 21.februāra saistošie noteikumi Nr.40 "Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei".
Pēc autora domām aktualizējot audžuģimenes attīstību Latvijā varētu samazināties ārpusģimenes aprūpes iestādes, kā arī atrodoties audžuģimenē bērnam paveras plašākas attīstības iespējas, kas veido veselīgāku apkārtējo vidi.
Autora darba mērķis ir atspoguļot normatīvajos aktos noteikto audžuģimenes statusu un atspoguļot bērna un audžuģimenes pienākumus, kā arī ieskicēt audžuģimeņu situāciju Latvijā.
1.1.Audžuģimene un tās statuss
Audžuģimene ir ģimene, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai patstāvīgi atņemta viņa ģenētiskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādē [4].
Bērnu var nodot audžuģimenei, kurai ar bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un ar kuru var tikt noslēgts līgums par bērna nodošanu šai ģimenei, ja bērns palicis bez vecāku gādības vai arī ir nepieciešams sniegt palīdzību bērna ģimenei bērna audzināšanā.…
