Secinājumi un priekšlikumi
1. Latvijas lauksaimniecība ir pakļauta ārzemju darbarīkiem un tehnikai, piemēram, kad tika izgudrots traktors, varēja izmantot darbarīkus ar lielāku pretestību, tāpēc arkli, kultivatori un citi darbarīki kļuva lielāki un smagāki.
2. Palielinoties cilvēku skaitam uz Zemes, kas ir aktuāla problēma, attīstīsies arī augsnes apstrādes darbarīki, jo vajadzēs saražot vairāk pārtikas un būs jāapstrādā lielāki zemes gabali.
3. Veicot praktisko daļu, mēs secinām, ka lauku mājās nav mūsdienīgi darbarīki, turklāt tur sastopamie augsnes apstrādes darbarīki ir saglabājušies no jaunajiem laikiem.
4. Veicot aptauju, mēs secinām, ka mūsdienu sabiedrībai ir pietiekamas zināšanas par augsnes apstrādi, augsnes apstrādes darbarīkiem. Tā kā lielākā daļa respondentu nezināja, kāda ir augsnes apstrādes darbarīku evolūcija Latvijā, tad mūsu priekšlikums ir, ka vēstures stundās vajadzētu apskatīt šo tematu plašāk.
5. Uz pētāmo jautājumu „Kā augsnes apstrādes darbarīki ir evolucionējušies Latvijā?” mēs varam atbildēt, ka daļa šo darbarīku ir strauji attīstījušies laika gaitā, bet daļa darbarīku ir palikuši nemainīgi kopš jaunajiem laikiem vai viduslaikiem.
6. Mūsu hipotēze, ka „Ir darbarīki, kuri palikuši nemainīgi kopš jaunajiem laikiem, tāpat kā ir darbarīki, kuri ir daļēji vai pilnīgi evolucionējušies” ir apstiprinājusies.Augsnes apstrādes darbarīku evolūcija Latvijā ir mainījusies no pašdarinātiem apstrādes darbarīkiem, uz mehānismu un tehniku.
7. Ar katru dienu, augsnes apstrādes darbarīki ir pielāgoti, lai produktīvak un kvalitatīvāk apstrādātu augsni. Gadiem ejot, arī pati augsne mainās un tādēļ arī darbarīki mainās.
8. Vairāki augsnes apstrādes darbarīki, piemēram, lāpsta, dakša un kaplis nav mainījusi savu izskatu un formu kops jaunajiem laikiem.
…
