AUGSNES EROZIJA
Augsnes erozija ir augsnes virsējo kārtu nonešana, kuras cēlonis ir dabas stihija un nepareiza augsnes izmantošana. Erozijas procesā augsne zaudē auglīgo virskārtu sīkās minerālās un trūda daļiņas, samazinās augsnes adsorbcijas kapacitāte un augu barības vielu daudzums, pasliktinās augsnes fizikālās īpašības, it sevišķi augsnes struktūra, ūdens režīms un citi apstākļi. Erozijas stiprākā pakāpē augsnei nones ne tikai trūda horizontu, bet arī pārējos ģenētiskos horizontus, skarot pat augsnes cilmiezi. Visvairāk augsnes erozijai pakļautas apstrādātās tīruma augsnes. Maz erozija skar augsni zem daudzgadīgiem zālājiem un meža augsni. [1; 282. lpp].
Augsnes erozijas izplatība
Augsnes erozija sastopama visos kontinentos un visās augšņu zonās. Lielas platības augšņu erozijai pakļautas ASV, Kanādā, Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Indijā, Pakistānā un citās valstīs.27% no visas pasaules lauksaimniecībā izmantojamām augsnēm stipri zaudējušas auglību augsnes erozijas dēļ.
ASV vairāk nekā 400 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir erodētas, pie tam apmēram viena ceturtā daļa (100 miljoni ha) no tām ir stipri erodētas. Tādejādi tur no šīm platībām ik gadus aptuveni tiek iznesti 3 miljardi tonnu augsnes un 43 miljonu tonnu augu barības vielu.
Augsnes eroziju veidi
Visplašāk izplatītie erozijas veidi ir ūdens erozija un vēja erozija. Dienvidos apūdeņotajās platības novērojama irigācijas erozija. Atsevišķās vietās sastopama arī agrotehniskās erozijas un kara erozijas sekas.
Ūdens erozija izplatīta nelīdzena reljefa rajonos, kur to rada pa augsnes virsmu plūstošie lietus un sniega kušanas (palu) ūdeņi.
Izšķir a) augsnes virsas vienlaidu eroziju, kad vienmērīgi visa augsnes virsma tiek noskalota (plaknes erozija) un tikai atsevišķās vietās izveidojas nelielas dažus desmitus centimetru dziļas vadziņas (strūklveida erozija); b) gravu eroziju, kur nogāzēs zemākās vietās izskalotās vadziņas pārvēršas lielās un dziļās gravās. Dabā bieži šie abi ūdens erozijas paveidi sastopami kopā.…
