Augstākajai izglītībai ir ļoti svarīga nozīme mūsdienu pasaulē. Tā ieņem centrālo vietu ekonomikā, kura kļūs arvien tehnoloģiskāka un arvien vairāk balstās uz zināšanām. Augstākā izglītība ir personu individuālās, sociālās un ekonomiskās mobilitātes dzinējspēks, kas piešķir cilvēkam pārliecību par viņa spējām paaugstināt savu iedzimto sociālo un ekonomisko problēmu analizē izmantot jaunas iespējas un tehnoloģijas, kas veidojas pieredzes un zināšanu paplašināšanas rezultātā. Neapšaubāmi, ka valstīs ar augstu labklājības līmeni daļa no pieaugošā pieprasījuma liecina par to, ka izglītība kļuva par „augstākā slāņa” patēriņa preci. Pieaugot iedzīvotāju labklājībai, arvien vairāk cilvēku ir ar mieru investēt ievērojamus līdzekļus sava izglītības līmeņa paagstināšanā un akadēmisko un zinātnisko grādu iegūšanā.
Pēdējos trīsdesmit gados visās attīstībās valstīs zinātniski-tehniskās revolūcijas rezultātā notika ātra augstākās izglītības sistēmas paplašināšanās. Šī procesa straujie tempi noveda pie tā, ka daudzās augstākās mācību iestādēs sāka pietrū,kt resursu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, bet studentiem – līdzekļu izglītībai un iztikai. Visvairāk cieta izglītības sistēmas valstīs, kur tās daļēji vai pilnīgi bija atkarīgas no valsts. Šajā sakarā dažādu valstu zinātnieku-ekonomistu un sociologu centieni tika vērsti uz to, lai atrastu jaunus izglītības finansēšanas modeļus, kuri izmantotu papildus finansēšanas avotus mācību iestādēm, kā arī jaunas resursu vadības metodes.
Dotā darba saturs – augstākās izglītības finansēšanas analīze Latvijā un ES valstīs.
Pasaules pieredzē izmanto dažādus augstākās izglītības finansēšanas modeļus:
Finanšu organizāciju, kas darbojas kā starpnieks starp valsts un mācību iestādēm, palīdzības izmantošana.
Finansēšanas kritēriju noteikšana (finansēšana atkarībā no rezultātiem, atkarībā no izdevumiem).
Studentu finansēšana studiju kredītu un grantu piešķiršanas ceļā.
Tāpēc mans mērķis bija mēģināt izprast augstākās izglītības finansēšanas modeļu daudzveidību, izpētīt citu valstu pieredzi attiecīgu lēmumu pieņemšanā. Pirmkārt, es mēģināju izpētīt mehānismus ar kuru palīdzību valsts iedala līdzekļus augstākajai izglītībai. Otrkārt, es mēģināju izzināt ienākumu gūšanas sistēmu no nevalstiskām organizācijām un to izmantošanu augstākajās mācību iestādēs pie tās vai citas viņu pastāvības pakāpes.
Dotā kursa darba tēma ir interesanta un aktuāla, jo mūsu laikos studentu, kuri grib iegūt augstāko izglītību, skaits pastāvīgi pieaug. Tajā pašā laikā ne visiem pietiek līdzekļu, lai iegūtu augstāko izglītību. Tādēļ, katram, kurš stājas augstākās mācību iestādēs ir jāzin situācija, kāda ir ar augstskolu finansēšanu. Cilvēkiem ir jāzin cik līdzekļu ir iedalīts augstākai izglītībai un kādām programmām. Mums ir jāzin par visiem jaunievedumiem, lai būtu iespēja saņemt vēlamo izglītību bez maksas, vai arī ar minimāliem finansu ieguldījumiem.…
