Secinājumi
Darbu veidojot tika salīdzinātas valsts un privātās augstskolas pēc vairākiem aspektiem, lai varētu objektīvi novērtēt šo iestāžu piedāvāto izglītības kvalitāti.
Pēdējo piecu gadu laikā valsts augstskolu skaits ir nedaudz samazinājies, bet privāto augstskolu skaits ir ievērojami palielinājies.
Salīdzinot valsts augstskolas un privātās augstskolas akadēmiskā personālu pamatdarbā ar zinātnisko grādu skaitu var secināt, ka valsts augstskolās ir lielāks procentu skaits nekā privātajās augstskolās.
Studentu sadalījums pa studiju tematiskajām grupām un jomām pēdējos gados nav būtiski mainījies. Pašlaik katrs otrais students Latvijā studē sociālās zinātnes.
Valsts augstskolas piedāvā gandrīz uz pusi lielāku studiju programmu izvēli, tas ir: valsts augstskolas piedāvā 23 dažādas studiju programmas, bet privātās augstskolas tikai13. Šīs 13 studiju programmas, ko piedāvā privātās augstskolas, ir iespējams apgūt arī valsts augstskolās.
Studiju maksa dažādās augstskolās un dažādās studiju programmās mainās ļoti plašās robežās (no 250 Ls līdz 8700 latiem valsts augstskolās un no 340-4100 Ls privātajās augstskolās akadēmiskajā gadā).
Tika anketēti 30 kalnu vidusskolas 10., 11. un 12. klašu skolēni, apkopojot rezultātus tika secināts, ka lielākā daļa aptaujāto zina, kas ir augstākās izglītības iestādes un, ka valsts augstskolas nodrošina plašāku studiju programmu klāstu, ka studiju maksa valsts augstskolās ir zemāka, ka valsts augstskolas Latvijā ir vairāk, bet 67% aptaujāto uzskata, ka valsts augstskolas piedāvā plašāku filiāļu tīklu, kaut gan privātās augstskolas piedāvā par 11 filiālēm vairāk.
Spriežot pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka aptuveni puse aptaujāto jau ir interesējušies par tālāk izglītību. Galvenie faktori, pēc kuriem vidusskolnieki ir izvēlējušies augstskolu, kurā turpināt mācības ir – piedāvātās studiju programmas un studiju maksas.
Darba gaitā mana izvirzītā hipotēze apstiprinājās – valsts augstskolas piedāvā plašāku un pieejamāku izglītības spektru.
…
