Auga un dzīvnieka šūnas apraksts
Visu organismu šūnām principā ir vienāda uzbūve. Šūnas uzbūves elementi kopumā nodrošina visus dzīvības procesus, gan vielu un enerģijas maiņu, gan vielu sintēzi un šķelšanos, vairošanos, regulāciju, kairināmību, diferenciāciju, uzbudināmību un tās vadīšanu, kustības, sekrēciju u.c.
Dažiem organismiem ir tikai viena šūna – vienšūnas organismi. Savukārt vairākums dzīvo organismu, kuri dzīvi starp mums ir veidoti no daudzām šūnām – daudzšūnu organismi.
Gan augu, gan dzīvnieku šūnu galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ārējā plazmatiskā membrāna, citoplazma un kodols.
Citoplazma, šūnas organoīdi, ieslēgumi
Citoplazma ir šūnas iekšējā pusšķidrā vide, kurā atrodas kodols, visi šūnas organoīdi, ieslēgumi un vakuolas,. Tā sastāv no ūdens, dažādām organiskām un neorganiskām vielām.
Citoplazmas iekšienē ir daudzi sīki veidojumi – organelli, jeb organoīdi. Daudzus no tiem nevar saskatīt mikroskopā, saskatīt var tikai kodolu. Galvenie organoīdi, kas atrodas šūnā ir endoplazmatiskais tīkls, ribosomas, Goldži komplekss, lizosomas, centrosoma, mitohondriji, plastīdas, vakuolas un speciālie organoīdi – miofibrillas, skropstiņas, vicas, mikrobārkstiņas, dažādi receptoriski veidojumi.
Citoplazmai ir smalkgraudaina struktūra. Ar elektronmikroskopu var saskatīt globulāras – lodveida, un fibrillāras – pavedienveida olbaltumvielu molekulas un mikrocaurulīšu sistēmas. Citu organisko un neorganisko vielu sīkās molekulas citoplazmā nav saskatāmas. Citoplazma saista visus šūnas organoīdus, ieslēgumus, plazmatisko membrānu un kodolu vienā veselā sistēmā – dzīvā šūnā. …
