Ievads. Otrais Pasaules karš bija beidzies. Anglija bija cietusi neveiksmi karā, arī Francijai bija līdzīgs liktenis. Savukārt Vācija kā valsts bija pilnīgi iznīcināta. Taču savu militāro varenību bija nostiprinājušas Amerikas Savienotās Valstis, jāpiemin, ka tai piemita arī ekonomiskā lielvara. Pateicoties lielajiem reparāciju maksājumiem, arī PSRS kļuva ekonomiski spēcīga un attīstīta, savukārt jau iepriekš PSRS piemita liela militārā ietekme, kā arī spēcīga politiskā ietekme. Tas savukārt nozīmēja, ka pasaulē bija izveidojušās divas gan militāri, gan ekonomiski spēcīgas lielvaras, kas spēja diktēt pasaules notikumu norisi bez mazāko valstu piekrišanas. Šīm abām divām valstīm bija atšķirīgi politiskie uzskati. „PSRS nepastāvēja vienas klases dominante pār citu sabiedrības klasi. Arī ekonomiskie uzņēmumi, kādi pastāvēja tradicionālajā valstī: privātie īpašnieki, bija pilnībā izzuduši.”1 Tas liecināja par komunistisko režīmu. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis aizstāvēja demokrātiju, un bija pret komunisma ideju izplatīšanu. Šīs abas lielvaras aizstāvēja savas intereses, tāpēc arī abu valstu attiecības bieži vien saasinājās. Starp Amerikas Savienotajām Valstīm un PSRS izveidojās patstāvīga gan militārā, gan ekonomiskā, gan ideoloģiskā sacensība. Šīs saspīlētās attiecības tika nodēvētas par Auksto karu, jo, lai cik lielas nesaskaņas valdītu starp PSRS un Amerikas Savienotajām Valstīm, tās nekad nepārauga militārajā konfliktā.
Mans darba mērķis ir apskatīt galvenos Aukstā kara cēloņus, kā arī liela uzmanība tiks veltīta Aukstā kara galveno posmu raksturošanai.
1947. gads līdz 1953. gadam PSRS un Amerikas Savienoto Valstu attiecību saasināšanās. Vācijas Demokrātiskās Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas izveidošanās, Korejas karš. Militāro bloku izveidošanās.
1947. – 1953. g. Bija pirmais Aukstā kara posms, kura laikā PSRS un ASV attiecības patstāvīgi saasinājās un kritiskāko robežu sasniedza Korejas kara laikā. Savukārt liela nozīme attiecību saasināšanai bija Vācijas sadalīšanai. Padomju Savienība sekmēja Vācijas Komunistiskās partijas nostiprināšanos, tika arī veicināta komunisma izplatīšanās Austrumeiropas valstīs. PSRS panāca, ka informācija par
politiskajiem notikumiem Austrumeiropā netika izpausta. „1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri štatā, Čērčils- opozīcijas līderis, brīdināja no Padomju Savienības ekspansionisma, raksturojot „dzelzs priekškaru”, kas ir nolaists „no Ščecinas pie Baltijas jūras līdz Triestei pie Adrijas jūras” ”2
Zināmu nozīmi nospēlēja arī Māršala plāns, kas tika izveidots no Dž. Kenedija un Trumena puses, lai savaldītu PSRS. Tika izstrādāts plāns kā sasniegt strauju ekonomisko attīstību. Jāsaka, ka šis Māršala plāns sniedz ekonomisko palīdzību visām Eiropas valstīm, savukārt pretī saņemot tikai to, ka šajās valstīs tiek apturēta komunistu darbība. No 1948. gada līdz 1952. gadam Amerikas Savienotās Valstis sniedza palīdzību aptuveni 16 valstīm, un šajos četros gados tās valstis, kuras bija saņēmušas palīdzību, bija palielinājušas savu ražošanu par aptuveni 36 %. Kaut ko līdzīgu ASV izveidotajam Maršala plānam centās izveidot arī Padomju Savienība, jo tā nebija ieinteresēta pazaudēt savu atbalstu- komunistiskās valstis. Tāpēc 1949. gadā PSRS kopā ar Ungāriju, Bulgāriju, Poliju, Rumāniju un Čehoslovākiju nodibināja Savstarpējās Ekonomiskās Palīdzības Padomi, kas palīdzības veidā nostiprinātu komunistisko režīmu. Jāpiemin būtu, ka izdevīgi šie ekonomiskās palīdzības plāni bija trešās pasaules valstīm, ko tās arī izmantoja. Konkrētie fakti liecināja, ka starp Amerikas Savienotajām Valstīm un PSRS pastāvēja nemitīga konkurence.…
