Dzīvnieki, kuri mājo Austrālijā, ļoti atšķiras no tiem, kas sastopami pārējās zemeslodes daļās. Šo īpatnību cēloņi ir saistīti ar Austrālijas kontinenta sen vēsturi. Kādreiz Austrālija bija vienota ar Eirāzijas kontinentu, bet pirms 50 miljoniem gadu tā pamazām atšķēlās un radās malajas arhipelāgs. Šo ģeoloģisko pārmaiņu laikā uz zemes bija sastopami 3 zīdītāju paveidi: oldējēji (jeb kloākaiņi ), kas vairojas, izšķiļoties no olām; somaiņi (jeb bezplacentāļi ), kas mazuļus iznēsā mātes somā; un placentāļi, kuru mazuļi pilnīgi , attīstās dzemdē un barojas caur placentu. Pirms 2 zīdītāju grupas paspēja sasniegt Austrāliju, pirms jūra to pavisam atdalīja no āzijas. Plašajās savannās apmetās lielie ķenguri, kas pārvietojas, lēkdami uz pakaļkājām, un mazie somaiņi, piemēram, vombati un somainās žurkas, kas rok pazemes alas ( tāpat kā truši pārējās pasaules daļas ). Tasmanijas vilks bija lielākais plēsējs (tāpat kā vilks Eiropā); Tasmanijas velnu varētu pielīdzināt mūsu sermuļu dzimtas pārstāvjiem ( cauna, sermulis u.c. ). Austrālijas Ziemeļu mežos apmetās kuskusi, koku lapotnēs mājvietu atrada arī koalas un lidvāveres. Šai, unikālai un bagātajai faunai draudēja briesmas, kad turp sāka doties ieceļotāji no Eiropas, kopš1770.gadā Austrālijas a krastā izcēlās angļu jūrasbraucējs džeims kuks. Kolonizatori ieveda šajā kontinentā tušus, kas noplicināja zālainās savannas, aitas, kuras izspieda ķengurus uz vissausākajiem Austrālijas vidienes rajonos, kaķus un lapsas, kas medīja peļ somaiņus, vombatus un somainās žurkas, tādējādi panākot gandrīz pilnīgu to izmiršanu.
Austrāliju dzīvnieku attēli!
Austrālijas nozīmīgākie gadi!
40000 p.m.ē.- Austrālijā ierodas pirmie aborigēni no āzijas.
1770 m. ē.- kapteinis dž. Kuks pasludina Austrāliju par lielbritānijas īpašumu.
1788.g.- no Lielbritānijas ierodas karodznieki.
1828.- 1830.g., 1844.-1845.g.– čārls stērts, anglis, atzīmēja uz kartes Austrālijas upes mareju un dārlingu un izpētīja Austrālijas celtrālo daļu.
1840.- 1841.g.- edvards džons eirs, anglis, atrada sauszemes ceļu, kas gar dienvidu piekrasti ved no Adelaidas uz olbani.
1860.- 1861.g.- Roberts bērks un viljams vilss, īrs un anglis, no Melburnas devās ziemeļu virzienā, veicot ceļojumu pāri visai Austrālijai.
1861.- 1862.g.- džons stjuarts, skots, šķērsoja Austrāliju no Adelaidas līdz dārvinai.
1901.g.- Austrālija kļūst par neatkarīgu domīniju britu impērijas sastāvā.
1915.g.- 1.pasaules karā austrāliešu karavīri piedalās darneļu operācijā.
1945.- 1965.g.- Austrālija daļēji kompensē ceļa izdevumus trūcīgajiem eiropiešiem, kas nolēmuši apmesties Austrālijā. …
