Koraļļi ir dažādu jūras dibenā dzīvojošu organismu (polipi, aļģes) no kalcija kristāliem veidotu atkritumu kaudzes. Gandrīz nav iespējams ieraudzīt divus vienādus - cik koraļļu veidojumi ir dažādi! Daudzu gadu laikā pamazām izveidojas vairākus metrus augsti krāsaini labirinti, cieti kā klints. Tāpēc senāk kuģiem neizpētītās jūrās, tuvojoties cietzemei, nebija bīstamāka ienaidnieks par koraļļu rifiem.
Ir arī mīkstie koraļļi ar taustekļiem, kas tiek laisti darbā medībās, uzglūnot neuzmanīgai zivtiņai, kura tiek ievilkta koraļļu iekšpusē un “pārstrādāta”. Koraļļi cīnās arī viens ar otru par dzīves telpu un saules gaismu.
Austrālija atrodas tālu no Eiropas , tāpēc to atklāja tikai 17 gs. sākumā. Pirmie tur nokļuva holandiešu un spāņu jūrasbraucēji. Holandietis Abels Tasmans no 1642. līdz 1644. gadam pētīja ziemeļu un dienvidu piekrasti un atklāja salu, kura vēlāk tika nosaukta par Tasmaniju. 1770. gadā angļu jūrasbraucējs Džiemss Kuks pētīja austrumu piekrasti.
Kontinenta iekšējo rajonu izpēte sākās tikai 19. gadsimtā. To ievērojami traucēja milzīgie tuksneši, kuru šķērsot bija bezgala grūti lielā karstuma un ūdens trūkuma dēļ. Vairāki drosmīgi ceļotāji tuksnešos pazuda bez vēsts. Ievērojamākie centrālo rajonu pētnieki bija Džordžs Evanss, Čārlzs Stērts, Edvards Eirs un citi. Pirmo veiksmīgo ceļojumu pāri visam kontinentam no dienvidiem uz ziemeļiem veica Džiemss Stjuarts, Roberts Bērks un Viljams Vilss no 1860. līdz 1862. gadam.
1606 g. holandiešu jūrasbraucējs Villems Janczons piestāj pie Austrālijas ziemeļu krasta.…
