Līdz pat 1600. gadam vienīgie cilvēki, kas zināja par Austrāliju, bija tās pirmiedzīvotāji, kas tur dzīvoja jau 40 000 gadu. Pārējai pasaulei nebija nekāda priekšstata par to, ka eksistē tāds kontinents. 1606. gadā holandiešu jūras braucējs Viljams Jansons piestāja pie Austrālijas ziemeļu krasta. Viņš pat nenojauta, ka bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja šo zemi. Tālākajā krasta izpētē, kuru veica holandieši un angļi, atklājās, ka Austrālija ir sala. 1770. gadā angļu kapteinis Džeimss Kuks pasludināja Austrālijas austrumu krastu par Lielbritānijas īpašumu un nosauca to par Jaundienvidvelsu. Lielbritānija uz jauno koloniju nosūtīja katordzniekus (notiesātos), liekot pamatus Sidnejai, šodien lielākajai pilsētai valstī. Visu 19. gadsimtu Austrālijas iedzīvotāju skaitu deva katordznieki un ieceļotāji. Daudziem no viņiem dzīve šeit nebija viegla. Taču no 1851. gada, kad tur atklāja zeltu, angļu kolonija uzplauka. Sāka attīstīties lauksaimniecība. 1901. gadā Austrālija kļuva par neatkarīgu valsti, lai gan vēl daudzus gadus tā uzturēja ciešus sakarus ar Lielbritāniju un Austrālijas karaspēks abos pasaules karos cīnījās Lielbritānijas pusē.…
