Dienvidaustrumu Āzijas Homo sapiens sapiens Austrālijā ieradās jau ap 40 000. g. p.m.ē. Tad Indonēzija vēl nebija atdalījusies no Āzijas un Jaungvineja - no Austrālijas, tādēļ lielu daļu ceļa klejotāju ciltis - nomadi – varēja veikt kājām. Savukārt ūdensšķirtņu pārvarēšanai, kas tolaik nepārsniedza 100 km, izmantoja plostus un laivas. Sākumā iedzīvotāji koncentrējās kontinenta krastu tuvumā, bet , jo tur varēja nodarboties ar zvejniecību, kā arī medīt dzīvniekus un vākt augļus un saknes. Pirmās apmetnes, pēc pagaidām veiktajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, atradušā pie Dienvidaustrālijas ezeriem. Visizplatītākais medību paņēmiens bijis izveidot uguns loku, aizšķērsojot ceļu bēgošajiem un pārbaidītajiem dzīvniekiem, lai tos būtu vieglāk noķert un pieveikt, bet vispopulārākie ieroči bija šķēpi un bumerangi (metami srpjveida koki). Ap 30 000. g. p.m.ē. pamatiedzīvotāji jau izmantoja nosmailinātus akmens cirvjus, lai vieglāk ierīkotu apmetnes, t.i. varētu izcirst kokus izdevīgās vietās. Ap 10 000. g. p.m.ē. manāmi cēlās jūras līmenis un iedzīvotāji bija spiesti pamest piekrastes zonu un virzīties dziļāk kontinentā.
Tā kā Austrālijas pamatiedzīvotāji bija nomadu ciltis, tad viņu apmetnes nebija patstāvīgas. Apmetne atradās vienā vietā tik ilgi, kamēr nepasīka tuvākās pārtikas resursi. Mājokļu veidi atšķīrās atkarībā no apkārtējās vides īpatnībām, piem., sausā un karstā apvidū uzslēja zāļu nojumes, jo apkārtnē bija minimāli pārtikas resursi un bieži jau pēc nedēļas cilts bija spiesta pārcelties, bet savukārt vēsākos apvidos ezeru tuvumā bieži tika celtas zaru un akmens būdas, jo tur netrūka pārtikas resursu un cilts varēja apmesties vienā vietā mēnešiem ilgi. Mājokļu tuvumā atradās akmens pavardi, kas kalpoja ēdiena pagatavošana, deva gaismu un siltumu, kā arī aizbaidīja plēsīgos zvērus.
Par cik ciltis dzīvoja lielos attālumos viena no otras neizveidojās viena vienota valoda, bet katrai ciltij tā bija atšķirīga.
Varbūt arī tieši lielo attālumu pēc, ciltis bija izkopušas miermīlīgu un zemes īpatnībām pieskaņotu dzīvesveidu. Ciltis nebija nodarbojušās ar zemkopību, lopkopību vai pilsētbūvi, toties viņu klejojošo vācēju un mednieku dzīve ritēja mierīgi. Nekas neliecina, ka ciltis jebkad būtu karojušas savā starpā.
Austrālijas iedzīvotāju ciltis ticēja, ka viņu senči ir bijuši totēmi - dzīvnieki, augi vai cilvēki, kas radījuši pasauli un visu, kas tajā atrodas.…
