Austrija atrodas krustcelēs, jo galvenie ceļi no Ziemeļeiropas uz Itāliju un no Rietumeiropas uz Austrumeiropu krustojas Vīnē. Hābsburgu karaļi un imperatori, kas valdīja Austrijā gandrīz 7gs, deva priekšroku savas varas nostiprināšanai neviz karojot, bet gan noslēdzot laulības. Kaut arī ne vienmēr bija iespējams iztikt bez asinsizliešanas, viņi tomēr ar vairāku laulību palīdzību spēja Austrijai pievienot vairākus novadus, sākot ar Tiroles hercogisti, kurai sekoja varenā Čehijas karaliste, tikpat spēcīgā Ungārija un arī ievērojama Itālijas daļa. Lai arī Austrijas kultūra ir daļēji saistīta ar Vāciju, to jūtami ietekmējuši arī romieši, slāvi, ungāri, veidojot unikālu kultūru un tradīciju sajaukumu. Šī valsts ir ne tikai lielisku aktieru un komponistu, piemēram, Volfganga Amadeja Mocarta un Jozefa Haidna dzimtene, arī ārzemju mākslinieki te ir raduši iespēju pilnveidot savu talantu.
Mūsdienu Austrija ir federāla valsts, kas sastāv no deviņām federālajām zemēm. Tās ir Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne un Zalcburga. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl uz sešiem gadiem, bet ievērojamākā politiskā figūra ir federālās valdības vadītājs jeb kanclers. Likumdošanas vara Austrijā pieder divpalātu parlamentam. Katrai federālajai zemei ir sava konstitūcija un parlaments – landtāgs, kas ievēlē federālās zemes valdību.
Parlamenta vēlēšanās notiek ik pēc četriem gadiem, un tajās balso par politisko partiju izvirzītajiem kandidātiem. Mūsdienu Austrijas parlamentā ir pārstāvji no četrām politiskajām partijām: Austrijas Sociāldemokrātiskās partijas, Austrijas Tautas partijas un vairāku grupējumu politiskās apvienības, kuras pārstāvjus dēvē par „zaļajiem”.
…
