Austroungārijas izveide 1867. gadā.
Jau kopš 16. gadsimta Austriju un Ungāriju vienoja līdzīgs attīstības ceļš. Ungārija pakāpeniski nonāca Austrijas politiskajā pakļautībā, bet šajā zemē vienmēr bija cilvēki, kuri prasīja neatkarību vai vismaz lielāku patstāvību. 19. gadsimta vidū visā Eiropā dominēja nacionālisms, kas spilgti izpaudās arī Ungārijā. Ungāru muižniecība prasīja autonomijas tiesības. Tā kā Austrijas valdība baidījās no nacionālajiem nemieriem, tad tā bija spiesta mainīt attieksmi pret ungāriem. Kad Prūsija 1866.gadā sakāva Austriju, imperators Francis Jozefs nolēma, ka būtu saprātīgi piekāpties ungāriem. 1867. gadā Austrija tika pārveidota par duālistisku monarhiju un ieguva nosaukumu Austroungārija. Impērijas platība bija 675000 kvadrātkilometri, un tajā dzīvoja vairāk nekā 51 miljons cilvēku. Divas lielākās etniskās grupas valstī bija vācieši (10 miljoni) un ungāri (9 miljoni). Tajā dzīvoja arī poļi, horvāti, bosnieši, serbi, itāļi, čehi, slovēņi, slovāki un rumāņi. Austroungārijas impērijā runāja vairāk nekā piecpadsmit dažādās valodās. …