Transporta loma ar katru gadu palielinās. Automobiļi praktiski ir kļuvuši par saikni starp dažādām tautsaimniecības nozarēm un patērētājiem. Bez tiem gandrīz nav iedomājama mūsu dzīve un tautsaimniecības attīstība. Pieaugot sabiedrības labklājības līmenim un tam apstāklim, ka gandrīz jebkura nodarbinātā persona Latvijā var iegādāties vieglo automobili (kaut vai uz līzinga noteikumiem), automobiļu izmantošanas intensitāte mūsu valstī pieaug. Tomēr, neskatoties uz ļoti daudzajām automobiļu priekšrocībām un ekonomiskiem labumiem, jāatzīmē to negatīvā ietekme uz cilvēkiem un apkārtējo vidi, kā arī uz sabiedrību kopumā. Galvenās automobiļu negatīvās ietekmes ir gaisa piesārņojums, satiksmes drūzmas (SD), satiksmes sastrēgumi (SS) un ceļu satiksmes negadījumi (CSNg).
Jau 20. gadsimta vidū daudzas vides un veselības problēmas, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu, pārsniedza atsevišķu valstu robežas. Automobiļu negatīvo ietekmju izraisīto seku problēmu globalizāciju sāka apzināties starpdisciplināro nozaru speciālisti, zinātnieki, valstu vadītāji un ar dažām problēmām sāka nodarboties pat atsevišķas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darba grupas. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem Eiropas reģionā vidēji notiek 2 miljoni CSNg ar ievainojumiem, kuros cieš ap 2,5 miljoni cilvēku, bet 120 tūkstoši katru gadu iet bojā.
Sevišķi aktuāla automobiļu negatīvo ietekmju radīto seku problēma ir izveidojusies pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, jo valstī ir strauji pieaudzis automobiļu skaits: no 0,3 miljoniem 1990. gadā līdz 0,53 miljoniem 2002. gadā (gandrīz divas reizes). Ja 1990. gadā uz 10 iedzīvotājiem bija viens automobilis, tad 2002. gadā jau uz 4 cilvēkiem bija viens automobilis un prognoze rāda, ka 2015. gadā varētu būt uz diviem cilvēkiem viens automobilis.
Automobiļu tehnisko stāvokli stipri ietekmē tā atrašanās laiks ekspluatācijā (vecums), kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi arī uz apkārtējo vidi. Jāatzīmē, ka Latvijā 2003.gadā bija salīdzinoši liels veco automobiļu skaits. Tā no 619 tūkstošiem vieglo automobiļu 539 tūkstoši vieglo automobiļu bija vecāki par 11 gadiem. Tas palielina kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, palielina troksni, paaugstina CSNg iestāšanās varbūtību utt.
Straujais automobiļu pieaugums nav veicinājis ielu, ceļu, tiltu un citu ar transportu saistītu objektu būvniecību. Infrastruktūras attīstība finanšu trūkuma dēļ atpaliek no automobiļu skaita pieauguma tempiem. Autoceļu garums ar cieto segumu kopš 1990. gada nav manāmi mainījies. Uz 2003. gadu valsts autoceļu tīklā uzkrājies laikā neveikto atjaunošanas darbu apjoms
- 337 miljonu Ls apmēra. Infrastruktūras vajās attīstības sekas vērojamas ari Rīgas pilsētā, jo infrastruktūras attīstība finanšu trūkuma dēļ atpaliek no automobiļu skaita pieauguma un to pieaugošā pieprasījuma pēc kvalitatīviem ceļiem. Šāda situācija ir veicinājusi SD un SS nelietderīgi pavadītā laika palielināšanos, laika un ekspluatācijas izmaksu pieaugumu, izmešu daudzuma palielināšanos atmosfērā, veicinājusi iespējamo CSNg riska pieaugumu.
Rīgas ielu tīkla lielākie trūkumi ir izbūvēto maģistrālo ielu fragmentārais raksturs un neatrisinātie Daugavas tiltu pieslēgumi pilsētas ielu tīklam. Transporta infrastruktūras attīstību kavē arī atjaunotie privātīpašumi uz zemi projektētajās ielās. Daudzi regulējamas kustības krustojumi un vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves pilsētā ir izsmēlušas savu caurlaides spēju, un līdz ar to transporta organizāciju jau tagad ir nepieciešams plānot vairākos līmeņos.
Promocijas darba mērķis ir izstrādāt Latvijas apstākļiem piemērotākos automobiļu negatīvo ietekmju izraisīto seku novērtēšanas ekonomiski matemātiskos modeļus un metodes, kuras nepieciešamas satiksmes optimizācijas projektu ekonomiskās efektivitātes izvērtēšanai.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai tika noteikti šādi uzdevumi:
•izanalizēt automobiļu skaita dinamikas un infrastruktūras attīstības tendences;
•noteikt autotransporta galvenās negatīvās ietekmes;
•noskaidrot gaisa piesārņojuma izmaksas;
•izpētīt CSNg vispārējās sakarības Latvijā un veikt to salīdzinājumu ar citām
valstīm;
•noskaidrot SS veidošanās apstākļus Rīgas pilsētā;
•izpētīt un novērtēt pastāvošās gaisa piesārņojuma un CSNg izmaksu
novērtēšanas metodes;
•izpētīt un izvērtēt SS novērtēšanas dažādos aspektus;
•ieteikt iespējamo pasākumu kompleksu, kā samazināt automobiļu negatīvo
ietekmju radīto zaudējumu lielumu;
•izstrādāt automobiļu negatīvo ietekmju izraisīto seku novērtēšanas
matemātisko modeli;
•izveidot SS izmaksu novērtēšanas metodi;
•izstrādāt valsts investīciju cilvēka kapitālā atpelnīšanas laika modeli, saistībā
ar iespējamajiem CSNg.…
