Autorkino un Deivids Linčs

Noslēgums
Autorfilmas statuss attaisno sev piedēvēto pagodinājumu, kad režisora veidota mākslas darbu sērija atklāj stāstus neatkārtojamā, vienreizējā veidā ar tikai tai raksturīgiem motīviem, mākslinieciskā stila rokraksta vilcieniem.
Vadoties pēc Endrjū Serrisa izveidotās autorteorijas, iespējams konstatēt Deivida Linča lomu sevis veidotajās filmās gan kā tehniķim, gan stilistam, gan autoram, ko pieprasa autorteorijas premisu izveidotā koncentrisko apļu savstarpējā sasaiste.
Linča autorfilmas ārējo apli, kopējo tehnisko uzbūves karkasu, kas ļauj uztvert filmu ar zināmu skaidrību un saprotamību, veido filmēšanas, montāžas konkrēti paņēmieni. Vidējo apli veido personiskais stils, kas īpaši iezīmējas metaforizētās, tēlainās, simboliskās attēla valodas lietojumā, sirreālisma manierē, absurdumā, intuitīvismā balstītajā stāsta izstāstīšanas veidā. Iekšējais aplis, kas iezīmē iekšējo nozīmi, ir autorības kodols, kas ļauj izveidot spriedzi starp materiālu un autora personību. Tas ir dvēseles palēciens, kas piešķir dvēseli filmai – ar dvēseli saprotot to īpašo un unikālo, kas vienu personu/viena režisora filmas atšķir no citām.
Lai arī tēmas, kurām Dāids Linčs pieskaras un vardarbigie, bezsirdīgie motīvi caurvij izstāstītos stāstus, filmās izdodas atrast sentimentālo, dvēseliski tīro platformu, kurā rast patvērumu no absurduma, dzīves neizprotamības un netīrības. Tas ir tas, ko meklēju kino un ko tik reti izdodas atrast piedāvāto kinofilmu klāstā. Tas, ka Linčam izdevies to sniegt, ir unikāli.
…