Tātad jēdzienā autortiesības ir ietvertas autora juridiskas – ekonomiskas un morālas – tiesības uz saviem darbiem, pie kuriem ir attiecināmi kā literāri, tā arī mākslas darbi. Autortiesības apliecina to, ka jebkura cilvēka radītais darbs pieder tikai viņam un līdz ar to dod tiesības pieprasīt no sabiedrības, lai tā atzītu dotā darba radītāju par autoru, kā arī pieprasīt un saņemt atlīdzību par radītā darba izmantošanu. Šis ir izņēmuma tiesību veids, kas tiek attiecinātas uz visiem mākslas darbu aspektiem un veidiem. Autortiesības ir cilvēktiesības un īpašumtiesības saskaņā ar ko autoram attiecībā uz darbu ir gan personiskās, gan mantiskās tiesības, kā arī tiesības noteikt sava darba izmantošanas robežas. Likumdevējs ar jēdzienu autors apzīmē fizisku personu, kuras radošo spēju rezultātā ir radīts konkrētais darbs. Autortiesības pieder autoram ar darba radīšanas brīdi un tā radītājam nav jāreģistrē šis darbs kādā noteiktā veidā vai formā lai iegūtu autora statusu. 1
Intelektuālo īpašumu nevar klasificēt kā patstāvīgu īpašuma objektu, jo tas var mainīties, var tikt ietekmēts un uz to nevar realizēt valdījuma tiesības, jo pār informāciju nevar valdīt un tiesības uz to pastāv atsevišķi no jebkuras informācijas kopijas. kaut arī informācija parasti ir piesaistīta pie taustāmiem objektiem tādiem kā kompaktdiski, video un audiokasetes, kā arī citiem līdzīgiem priekšmetiem, īpašuma tiesības nav atkarīgas no konkrēta informācijas nesēja. Tas nozīmē, ka iegādājoties kādu grāmatu vai audiokaseti mēs nekļūstam par autora tiesību ieguvējiem. …
