Auzas audzē graudu un zaļmasas ieguvei. Graudus lieto koncentrētās lopbarības ražošanai, izbaro zirgiem un putniem. Kā arī auzas izmanto pārtikā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, izmanto diētisko, konditorijas un bērnu ēdienu gatavošanai, kā arī konditorijā, jo auzu graudu olbaltumvielām un taukvielām ir laba sagremojamība. 1kg. auzu graudu pēc savas barotājvērtības pielīdzināts 1 barības vienībai un satur 85 g. sagremojamā proteīna. Zaļmasai auzas audzē kopā ar vīķiem, zirņiem vai tīrsējā. 1kg. zaļmasas satur 0.15 – 0.25 barības vienību, to izbaro lopiem, žāvē sienam, gatavo skābsienu, skābbarību vai zāles miltus. Auzas izmanto arī monobarībai.
Palielinoties graudaugu ražai, pieaug arī salmu daudzums. Auzu salmus izmanto lopbarībai kā rupjo barību, un pakaišaim. Tie ir labāki nekā rudzu un kviešu salmi, bet salīdzinājumā ar miežu salmiem labāk glabājas. Salmus kurus neizmanto lopbarībā, bet arī kā mēslojomu, tos sasmalcinot novākšanas laikā vai arī tūlīt pēc novākšanas un iestrādājot augsnē. Auzu salmos barības elementu saturs ir liels.
Salmus iestrādā augsnē tajā pašā laukā, kur auguši attiecīgie kultūraugi. Uz vienu hektāru iestrādā 2 – 8 t/ha salmu. Salmus sasmalcina 5 – 10 cm garos posmos un vienmērīgi izkliedē pa lauku. Salmus var izmantot kartupelu, cukurbiešu, vasarāju graudaugu un pākšaugu mēslošanai.
Izplatība
Auzas salīdzinājumā ar kviešiem un miežiem ir jaunāks kultūraugs. Auzu sējplatības pasaulē aizņem 24 – 26 miljoni hektāru ar vidējo ražu 1.7 – 1.9 t/ha. Lielākās auzu platības ir Krievijas nemelzemes zonās, Sibīrijā, Ukrainā, Kazahijā. Daudz audzē arī ASV, Kanādā, Rietumeiropas valstīs. Augstākās auzu ražas - vidēji valstī virs 4.0 t/ha. Iegūst Nīderlandē, Beļģijā, Izraēlā. Latvijā astoņdesmito gadu beigās auzas aizņēma ap 80000 ha, ar vidējo graudu ražu 1.9 – 2.0 t/ha. Pēdejos gados auzu sējplatības ir palielinājusies.
Auzu (Avena) ģintī ir daudz sugu, no kurām lielākā praktiskā nozīme ir divām – sējas un bizantijas auzām. Pasaulē un arī Latvijā vairāk tiek audzētas sējas auzas (Avena sativa), kā nezāles Latvijas laukos sastopamas Vēja auzas (Avena fatua). Savvaļas auzām atšķirībā no kultivētajām sugām grauda pamatne ir pakavveidīgi piestiprināta.
Auzu ziedkopa ir skara, un pēc tās formas auzas iedala
Vispusskara auzās
Vienpusskara auzās
Vispusskarām no skaras ass sānzari orientēti uz visām pusēm vienmērīgi, bet vienpusskarām sānzari virzīti tikai uz vienu pusi. Vairāk pakāpju sānzaru galos atrodas vārpiņas ar 2 vai 3 ziediem. Auzas pašapputes augs, bet dažkārt var notikt arī svēšapute.…
