Jāatzīst, ka viduslaiki bija vistumšākais laika posms pasaules vēsturē. Un tas arī bija laiks, kad cilvēks bija stingri pakļauts likumiem, ko noteica teoloģijas pārstāvji. Viss viduslaikos, lielākoties balstījās uz filozofiju, gan antīko, gan teoloģisko. Apmēram līdz 13. gadsimtam rietumu kultūra pazina tikai kristietiskos teologus un filozofus un nebija nekādas lielās nojausmas par grieķu filozofu Aristoteli un viņa mācību. Toties to labi pārzināja arābu domātāji - tādi kā Avicenna un Averroes. Un ar šiem izcilajiem domātājiem sengrieķa atziņas ienāk arī rietumu pasaulē. Līdz ar to radot izmisumu teologu un filozofu starpā. Arī mums ir iespēja ieskatīties šo gudro vīru dzīvēm un iepazīties ar Aristoteļa filozofijas interpretāciju.
Avicenna, Averroes un Alāzels. Trīs gudri arābu vīri...Viņi ir tie kas arī dzīvojuši senajos, tumšajos viduslaikos un savā starpā ir ļoti saistīti. Visi trīs apmēram ir dzīvojuši vienā laika posmā un vienā reģionā.. parasti daudz ir pētījuši eiropiešu filozofiskās domas, bet man ir radusies iespēja ieskatīties islama zemē un tur valdošajā uzskatā par pasauli kopumā.
Avicenna bija Arābu fiziķis un filozofs, kurš dzimis pie Karmaitenas, Bokharas provincē 980.gadā, un miris Hamadanā, Ziemeļpersijā, 1037.gadā.
Avicenna patiesībā bija pēc tautības bija persietis, nevis arābs, ka vārētu domāt.
Avicenna bija visslavenākais un ietekmīgākais Islama filozofs - zinātnieks. Un viņš bija sevišķi ievērojams ar savu lielo ieguldījumu Aristoteļa filozofijas un medicīnas jomā. Viņš savā dzīves laikā ir sarakstījis „Dziedināšanas grāmatu”, plašu filozofisku un zinātnisku enciklopēdiju, un medicīnas Kanonu, kas ir viena no visslavenākajām grāmatām medicīnas vēsturē.
Avicenna, kā jau minēju ir etnisks persietis, kas visu savu dzīvi pavadījis Irānas austrumu un centrālajos apgabalos. Pirmo izglītību saņēmis Bukharā sava tēva vadībā. Tā kā viņa tēva māja bija mācītu vīru tikšanās vieta, jau no agras bērnības Avicenna guva lielu labumu no viņa laiku ievērojamāko skolotāju sabiedrības. Jau bērnībā Avicenna bija pārgudrs bērns ar unikālu atmiņu, ko viņš saglabāja visu savu dzīvi.10 gadu vecumā viņš bija iemācījies no galvas Korānu un lielu daudzumu arābu dzejas. Pirms viņš sasniedza 16 gadu vecumu, viņš jau bija apguvis visu, ko vien varēja iemācīties fizikā, matemātikā, loģikā un metafizikā Viņš daudz lasīja un apguva Islāma likumdošanu, tad sekoja medicīnas studijas un visbeidzot studēja metafiziku. Sešpadsmit gadu vecumā viņš uzsāka medicīnas studijas un praksi, un pirms kļuva divdesmit vienu gadu vecs, uzrakstīja savu slaveno medicīnas zinātnes „Kanonu”, kas vairākus gadsimtus vēl pēc viņa bija Eiropas un Āzijas medicīnas skolu galvenā autoritāte. Bez medicīniskā „Kanona”, viņš sarakstīja daudzsējumu komentārus par Aristoteļu darbiem un divas ievērojamas enciklopēdijas.
Viņa intelektuālajā attīstībā īpaši noderēja tas, ka viņš ieguva Samanidas (pirmās lielās vietējās dinastijas, kas izveidojās pēc arābu iekarošanas) atzinību par to, ka veiksmīgi izārstēja Samanidas princi, Nuh ibn Mansur. Un Avicenna varēja izmantot šis dinastijas lielo, karalisko bibliotēku. …
