Azartspēles kā deviantoloģiska parādība

Cik, ļoti kādreiz gribas aizmirsties un nedomāt! Nedomāt vispār - ne par auksto laiku un vēsajām paziņu sejām, ne par bezcerīgi tālo algas dienu un savu tukšo maciņu. Nedomājot vieglāk aizmirst, ka nekad nebūs tas, kas tiem tur – neaizsniedzamajos sabiedrības augstumos. Tad tiek meklēta iespēja aizmirsties, vienalga kā. Nav īstas skaidrības, ko vēlos, taču skaidrs ir viens – nevēlos dzīvot tā, kā iepriekš. Kad atskan vilinošais sauklis: ‘’Tu vari laimēt! Tev noteikti paveiksies, ja ne šodien, tad rīt – noteikti’’, tu ej, jo nespēj pretoties vēlmei iekāpt solītajā laimes aplī – tur tevi sagaida lielais laimests, kas izmainīs visu tavu dzīvi... [9]
Aizvien vairāk cilvēku ik dienas nonāk atkarības valgos. Pār dzīvi sāk valdīt alkohols, dažādas ķīmiskās vielas, tabaka, azartspēles. Tās ir lietas un parādības, kas, vienreiz uzrunātas, pēc samērā neilga laika posma sāk diktēt savus spēles noteikumus. Arī ārēji tik nevainīgās azartspēles, to skaitā arī visiem labi zināmie spēļu automāti, spēj cilvēku padarīt tikpat rīcības nespējīgu kā cilvēces sensenais pavadonis alkohols. Taču statistika , kā vienmēr, ir bezkaislīga – nemitīgi pieaug to cilvēku skaits, kas nespēj pretoties vēlmei spēlēt, motivējot to ar vienu vienīgu domu – es varu laimēt![9]
Latvijā arvien palielinās no azartspēlēm atkarīgo cilvēku skaits, turklāt atkarīgās personas kļūst arvien jaunākas – viņu vidū ir pat 10-12 gadus veci pusaudži. Daudzi spēļu automāti atrodas bāros ar vienu nolūku – jo spēlētājs vairāk apreibināsies, jo ilgāk uzturēsies pie automāta.…