Daudzi cilvēki cieš no dažāda veida atkarībām, tādēļ par tām tiek plaši diskutēts sabiedrībā, plašsaziņas līdzekļos. Sabiedrības vairākumam, iespējams šķiet, ka pamatproblēma slēpjas ar šo atkarību izraisošo vielu un darbību t.i., objektu postošajā ietekmē uz cilvēku, bet gan atkarības problēmas sakne ir meklējama atkarīgā cilvēka personībā. Iespējams atkarīgā persona neapzināti pievēršas kādam no atkarības viediem, jo tas ir tikai līdzeklis, lai mazinātu iekšējo spriedzi un rastu zināmu mierinājumu.
Attīstoties jaunajām tehnoloģijām, visās dzīves sfērās pieaug vajadzība pēc datoriem, mobilajiem telefoniem, televīzijas sniegtās informācijas un citām šodien jau ikdienišķām lietām. Vienlaicīgi pieaug arī izklaides pasākumu piedāvājums, kuros izmantotas jaunās tehnoloģijas: spēļu automāti, elektroniskā rulete, datorspēles un citi izklaides veidi (Lodziņa, 2003).
Aizraušanās, piešķir krāsainību un vērtību dzīvei, atkarība šo vērtību grauj. To brīdi, kad robeža starp aizraušanos un atkarību ir pārkāpta, pats atkarīgais saprot pēdējais, jo kategoriski to cenšas noliegt. Pirmie to ievēro ģimenē un kolēģi, jo cilvēks zaudē savu sociālo aktivitāti.
Narkomānijas apkarošanas centra psihoterapeiti un narkologi atzīst, ka arvien vairāk azartiski atkarīgie cilvēki, tajā skaitā nepilngadīgie, meklē palīdzību centrā. Diemžēl atklāti palīdzību pie speciālistiem meklē tikai 10 – 20% no kopēja skaita. Turklāt, atkarība no azartspēlēm, psiholoģiski ir ļoti smaga, tā bieži ir kopā ar citām atkarībām un ir saistīta ar kriminālo pasauli.
Neķīmiskās atkarības, kā arī atkarība no azartspēlēm, pie slimībām ir pieskaitītas pavisam nesen. Azartspēļu atkarības gadījumā nav ķīmiskās vielas, kuras varētu izraisīt organisma fizisko atkarību, tomēr atkarība no azartspēlēm attīstās pēc tiem pašiem scenārijiem un likumsakarībām kā alkoholisms un narkomānija.
Atkarību no azartspēlēm savādāk sauc par gamblomāniju (angļ. gambling - azartspēle). Pie šī jēdziena pieder atkarība no kazino, kartīm, spēļu automātiem u.c., pie šī jēdziena dažreiz pieskaita arī atkarību no datorspēlēm.
Pēterburgas Behtereva Psihoneiroloģiskā institūta, medicīnisko zinātņu doktors, psihiatrijas nodaļas profesors Viktors Zaicevs nodefinēja atkarību no azartspēlēm kā patoloģisku tieksmi pēc azartspēlēm, kurai var būt pakļauts jebkurš cilvēks, neatkarīgi no viņa sociālā statusa, un, kurai var būt tādas pašas sekas kā narkomānijai vai alkoholismam (Зайцев & Шайдулина, 2003).
Statistikas par azartspēļu atkarību un izplatību Latvijā ir ļoti maz. Pirmkārt, šīs slimības ārstēšana, kā valsts apmaksāts medicīnisks pakalpojums, sākta tikai 2004. gadā un attiecas vienīgi uz nepilngadīgajiem. Otrkārt, liela daļa atkarīgo labprātāk izvēlas anonīmu ārstēšanos (RNPC, 2004).
Pētījumi rāda, ka no azartspēlēm atkarīgo spēlētāju skaits starp veiksmes meklētājiem ir 5 -8%. Rīgas Narkomānijas profilakses centra vadītāja, psihoterapeite Aelita Vagale, uzskata, ka tie 5-8% Latvijai ir pietiekami daudz, lai to uzskatītu par nopietnu problēmu.
Arī kursa darba autores paziņu lokā ir cilvēki, kuri ir atkarīgi no azartspēlēm un kuri šo problēmu noliedz. Tādēļ autorei ir interesanti pētīt azartspēļu atkarības cēloņus, norisi, sekas, kā arī rehabilitācijas iespējas.
Sabiedrību, kurā ir salīdzinoši liels azartiski atkarīgo cilvēku skaits, raksturo nenoteiktība, nestabilitāte un neprognozējamība, ņemot vērā to, ka aizraušanās ar azartspēlēm tiek uzskatīta par vienu no atkarībām.
Latvijai azartspēļu izplatība ir nozīmīga problēma šādu iemeslu dēļ:
jauniešu un pusaudžu iesaistīšanās azartspēlēs;
azartiski atkarīgo cilvēku ātra desocializācija sabiedrībā, kuras rezultātā rodas lieli tieši un netieši ekonomiskie zaudējumi viņiem un viņu ģimenēm;
bīstamība sabiedrībai – azartiski atkarīgo cilvēku iespējama kriminalizācija un viktimizācija;
azartspēļu atkarības vienotas dabas, psihopatoloģijas, klīniskās dinamikas, profilakses un ārstēšanas iespēju un metodikas trūkums.
Līdz ar to, kursa darba autore uzskata, ka azartspēļu atkarības izplatība ir aktuāla problēma Latvijas sabiedrībā, kurai ir jāmeklē risinājums.
Pētījuma mērķis
Teorētiski izpētīt un analizēt problēmu par azartspēļu atkarības rašanās cēloņiem, norisi, sekām un rehabilitācijas iespējas.
Pētījuma jautājumi
Kas ir azartspēļu atkarība? Kādēļ tā rodas? Kāda ir tās norise? Kādas ir sekas? Kādas metodes jāizmanto, lai to likvidētu?
Pētījuma priekšmets
Azartspēļu atkarība
Pētījuma metodika
Teorētiskā metode – literatūras analīze
Pētījuma uzdevumi
Teorētiski analizēt literatūru par azartspēļu atkarību no bioloģiskā, sociālā un psiholoģiskā viedokļa raugoties.
Teorētiski analizēt literatūru par azartspēļu atkarības cēloņiem.
Teorētiski analizēt literatūru par azartspēļu atkarības norisi.
Teorētiski analizēt literatūru par azartspēļu atkarības sekām.
Teorētiski analizēt literatūru par azartspēļu atkarības rehabilitācijas iespējām.
Izdarīt secinājumus.
Pētījuma teorētiskais pamatojums
Darbā, zinātniskās literatūras analīzes ietvaros, tika salīdzināti šādu autoru viedokļi par izvirzīto problēmu un tematu: Ādlers (Adler) Aivazova (Айвазова), Barančikova (Бараньчикова Е.), Golubeva (Голубевa A.), Golubevs (Голубев Р.), Zaicevs (Зайцев В.), Šaiduļina (Шайдулина А), Koroļenko (Короленко Ц.), Dmitijeva (Дмитриева Н.), Kukks (Kukk V.) Šičko, Džouns (Jones M.), Vepmsers u.c. autori.…
