Secinājumi
Pats galvenais secinājums ir, ka pilnīgi visas šīs valstis un Honkonga ir sevi attīstījušas atbilstošajā līmenī pateicoties elektronikas preču, detaļu, mehānismu un iekārtu ražošanai un eksportēšanai uz citām valstīm. Interesanta ir arī katras valsts un Honkongas attīstības vēsture, katrai no tām ir savi pamati kā valsts ir izcēlusies un kas ir bijuši tās pamatiedzīvotāji, interesants ir arī secinājums, ka visas šīs valstis Otrajā Pasaules karā okupēja Japāna – tiesa Taivāna tajā laikā vēl nemaz nebija attiecīgajā vietā, jo vēlākā Taivāna radās uz salas ierodoties Ķīnas komunisma opozīcijai. Interesants fakts ir arī tas, ka arī Dienvidkoreja un Taivāna līdz 1987.gadam bija valstis ar autoritāro režīmu, un, Dienvidkoreja tikai 2002.gadā tika atzīta par pilnīgi brīvu un demokrātisku valsti, tomēr autoritārais režīms šai valstij nebremzēja attīstību. Singapūra un Honkonga ir attīstījušās līdz patreizējam līmenim, pateicoties valdību politikai, kas ļoti orientējās uz ārzemju investīciju piesaisti. Visas valstis veicināja savu rūpniecisko attīstību ar dažādu veicinošu stimulu radīšanu.
Apskatot reālā IKP pieauguma tempu, var secināt, ka šajā rādītājā visstabilākā valsts ir Dienvidkoreja, jo no 1999.gada Dienvidkorejai atšķirībā no pārējām valstīm reālais IKP pieauguma temps nav bijis negatīvs, kamēr visām pārējām valstīm reālā IKP pieauguma temps ir bijis negatīvs ap 2001.gadu līdz 2003.gadam – Taivānai -1,69% 2001.gadā, Singapūrai -2,2% 2002.gadā un Honkongai 0% 2002.gadā un -3% 2003.gadā. Vislielākās svārstības reālā IKP pieauguma tempā ir novērojamas Singapūrai un Honkongai, kamēr prognoze par 2008.gadu viszemākā ir tieši Dienvidkorejai - tikai 0,2%. Var secināt, ka no 2001.gada līdz 2003.gadam valdošo pieprasījuma kritumu reāli vismazāk ir izjutusi Dienvidkoreja.
IKP uz vienu iedzīvotāju ļoti pakāpeniski ir kāpis gan Taivānai, gan Dienvidkorejai. Taivānai tas samazinājās vienīgi 2001.gadā, savukārt Dienvidkorejai vienīgi 1998.gadā, Taivānas gadījumā tas bija vispasaules pieprasījuma kritums, kamēr Dienvidkorejas gadījumā tā bija Āzijas finanšu krīzes ietekme. Singapūras IKP uz vienu iedzīvotāju ir kāpis visu laiku vienmērīgi, gan ir bijuši arī straujāki kāpumi – īpaši pēdējos gados, gan arī straujāki kritumi – 1998.gadā un 2000.gadā. Arī Honkongas IKP uz vienu iedzīvotāju ir kāpis vienmērīgi, bet arī straujākiem kāpumiem, tomēr ne tik lieliem kā Singapūrai, vienīgais gads, kad IKP uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies ir 1998.gads. Pēc 2007.gada datiem IKP uz vienu iedzīvotāju ir Taivānai – 30126 ASV dolāru, Dienvidkorejai - 24782 ASV dolāru, Singapūrai – 35163 ASV dolāru, bet Honkongai – 41994 ASV dolāru. 20008.gada prognozes ir Taivānai – 31500 ASV dolāru, Dienvidkorejai – 26277 ASV dolāru, Singapūrai – 48900 ASV dolāru, Honkongai – 44299 ASV dolāru.
Eksportpreču ziņā katra valsts ir atšķirīga, tomēr visām ir viena kopīga galvenā eksportpreču nozare – informācijas tehnoloģijas, elektroniskās ierīces, iekārtas utml..
Eksporta partnervalstis – visām valstīm vienas no galvenajām ir Ķīna un ASV, Honkongai gandrīz puse no eksporta – 47% iet uz Ķīnu, kamēr vismazāk uz Ķīnu eksportē Singapūra – tikai 9,7%. Uz ASV katra valsts eksportē no 10,2 līdz 15,1% eksportpreču. Katras valsts nozīmīgs eksporta partneris ir arī Japāna, kas katrā valstī sastāda no 4,9 līdz 7,1%.
Tirdzniecības bilance visām valstīm pēdējos gados ir bijusi izteikti pozitīva, izņemot Honkongu, kurai pēdējos gados tā vispār nav bijusi pozitīva, tomēr vislielāko tirdzniecības bilances pozitīvā rādītāja pieaugumu pēdējos gados demonstrējusi Singapūra.
…
