Bailes un televīzija: "Zemiskās pasaules sindroms" un Latvijas televīziju piedāvājums

Manuprāt, sižets par pašnāvnieku uz Vanšu tilta nav jārāda kā pirmais un svarīgākais notikums valstī. Ja to rāda kā pirmo, tas nozīmē, ka mums visvairāk interesē negatīvais. Zemapziņā tiek iekodēts, ka negatīvais ir vissvarīgākais, kas dzīvē var būt. Taču, lai dzīvotu labāk, ir jāvairo pozitīvais. Varētu vispirms parādīt, kādas jaunas ražotnes ir atvērtas, kā cilvēki spējuši gūt panākumus. Ja rāda sižetu par pašnāvnieku, būtu arī jāizskaidro, kāpēc cilvēki izdara pašnāvības un kā šie cilvēki varētu kļūt stiprāki, kā viņi varētu iemācīties tikt galā ar dzīvi. Pašnāvības biežākais cēlonis ir depresija. Katru dienu daudzi cilvēki uzvar depresiju, spēj no jauna mīlēt un strādāt.”
Domāju, ka vēl līdz šim viedokļi dalās par to, kā cilvēka domāšanu, uzvedību un vērtības ietekmē medijos redzētais un cik patiesībā ir bīstami pārlieku daudz skatīties televīziju un sekot līdzi tieši negatīvajiem pasaules notikumiem, tomēr jāatzīst, ka zinātnieki vēl aizvien pēta šo jautājumu, kas liecina par šī temata būtiskumu. Un svarīgi ir censties atrast atbildi kā televīzija spēj ietekmēt cilvēka psiholoģisko, garīgo, emocionālo stāvokli, un kā televīzijā redzētais palīdz saprast, kā domāt. Mediju pasaule ir kļuvusi ļoti komplicēta un viss šajā pasaulē ir saistīts, medijs, kanāls, vēstījums, cilvēks, atgriezeniskā saite, tomēr cilvēku no dzīvnieka atšķir spēja kritiski un analītiski spriest par lietām un neticēt visam un visiem, akli paļaujoties, ka medijos tiek viennozīmīgi atainota patiesā pasaules realitāte.

…