Baiļu daudzveidība
Visa pasaule liekas nospiesta zem baiļu smaguma. Ej kādā cilvēku sabiedrībā gribi, un lai cik jautri, laimīgi tie arī liktos, tu atradīsi, ja jautāsi pat visjautrākajam, ka baiļu tārps kaut kādā veidā kremt viņa sirdi. Bailes bieži vien glūn pat zem šķietami lielākās jautrības segas. Tā tūkstošiem cilvēku pavada savu dzīvi baiļu ēnā, nepazīstama draudoša ļaunuma biedēti (12;23).
Katrā mīt daļiņa no kādām bailēm. Kas notiek ar cilvēku, kad kādas no šīm bailēm kļūst tuvas? Cilvēks sāk mocīties - domāt. Paša domās tiek izstrādātas daudz dažādas iespējas, kam lemts, kam nav lemts notikt (16).
Cilvēks var baidīties no visa, pat no vismazākā nieciņa. Ir bailes, kas ir pavisam normāla, dabiska parādība, kas kalpo kā mūsu organisma aizsargreakcija. Šīs bailes parasti piemeklē bērnus, bet nereti arī pieaugušos.
Darba autore aicina apskatīt īsu raksturojumu par izplatītākajiem baiļu veidiem:
Bailes no asinīm. Cilvēkam, kurš dzīvo laukos un reizi pa reizei redz dzīvnieku kaušanu, tas liekas pilnīgi dabiski, bet atbrauc kāds no pilsētas un noģībst, ieraugot vistas galvu (7;41).
Bailes no tumsas. Esot tumsā, cilvēks parasti izdomā visādas biedējošas lietas, piemēram, ka viņam kāds seko. Cilvēks pats sev liek saviem izdomājumiem noticēt, tāpēc arī ir tik ļoti bail. Nereti bailes no tumsas ir „ieaudzinājuši” vecāki, kuri izdomājuši vai dzirdējuši stāstus par to, ka tumsā notiek visādas sliktas lietas, ka tumsā dzīvo briesmoņi un tā tālāk. Vecāki šos stāstus stāsta saviem bērniem, līdz ar to iedvešot bērnos izbīli.
Bailes no svešiem parasti ir novērojamas bērniem sākot ar sesto mēnesi. Viņi, daži agrāk, daži vēlāk, attīsta spēju atšķirt pazīstamas un nepazīstamas personas. Bērni pieķeras pazīstamajai personai un jūtas pasargāti, kad ir kopā ar to. Mazulis „baidās no svešiem”, kad nepazīstami cilvēki viņam fiziski pienāk pārāk tuvu, kad tie neievēro pietiekamu distanci. Un viņš “baidās no svešā” nepazīstamās situācijās. Viņš jūtas neomulīgi un baidās pazaudēt sev pazīstamo personu (10;24).
Bailes no briesmoņiem ir raksturīgas bērniem no 3 - 6 gadu vecumam. Šo baiļu varā bērns var atteikties iet gulēt, uzturēties tumšās telpās, jo katrs zina, ka briesmoņi parādās nakts laikā, kad ir tumšs. Bērnam šķiet, ka tumsā mīt šie fantāziju tēli un ka tie var viņam uzglūnēt (11).
Bailes no atšķirtības. Arī šīs bailes nereti raksturīgas maziem bērniem. Tās var būt atšķirīgas atkarībā no dzīves posmiem un bērnu rakstura. Bailes no atšķirtības pārsvarā rodas tad, kad bērns tiek aizsūtīts projām no sev tuviem cilvēkiem uz ilgāku laiku. Tad bērns jūtas atšķirts un dažkārt pamests.
…
