Senā cilvēka dzīves ilgums bija apmēram 30-40 dzīves gadi. To parasti noteica ar dabas vidi saistītie faktori:
o piemērotas barības un dzeramā ūdens iegūšana;
o dažādas infekcijas un parazīti, kas pārceļoja no cilvēka uz cilvēku, no dzīvniekiem uz cilvēku, bieži vien atrodoties pārtikas produktos un dzeramajā ūdenī;
o ievainojumi, kas radās kritienu, apdegumu un dzīvnieku uzbrukumu rezultātā;
o dabas apstākļu maiņas (augstas un zemas temperatūras, lietus, sniegs, dabas katastrofas u.c.).
Visu šo faktoru iedarbība bija saistīta ar apkārtējo dzīves vidi. Vēlāk līdz ar industrijas attīstību cilvēka veselību ietekmējošie faktori mainījās.
Patlaban vides faktorus, kas ietekmē cilvēka veselību, var iedalīt dabas faktoros un antropogēnos (cilvēka darbības izraisītos).
Ar šiem faktoriem mēs saprotam:
o bioloģiskos (baktērijas, vīrusi, parazīti un citi patogēnie organismi);
o ķīmiskos (toksiskie metāli, gaisa piesārņotāji, šķīdinātāji un pesticīdi);
o fizikālos (starojums, temperatūra un troksnis);
o biomehāniskos (satiksmes negadījumi, sporta traumas, sadzīves, darba traumas)
o sociālos (stress, dzīves veids, bezdarbs, sociālā vide).…