Balkānu heraldika: Bulgārijas un Serbijas piemēri

Secinājumi
Bulgārijas ģerboņa galvenās figūras – lauvas – izcelsme ir saistīta ar protobulgāru cilts ekspansiju Balkānos VII gs. Bulgāru caristes laikā lauva kļūst par valdnieka emblēmu.
Osmaņu kundzības periodā Bulgārijas simbolika saglabājās pateicoties ģerboņa ievietošanai Rietumeiropas un t.s. Ilīrijas ģerboņu grāmatās. XVIII-XIX gs. lauvas tēls tiek popularizēts un plaši izmantots kā bulgāru tautas un tā atdzimšanas simbols. Pēc Bulgārijas atbrīvošanas zelta lauvas figūra sarkanā vairogā kļūst par jaunizveidotās valsts oficiālo ģerboni. Bulgārijas Tautas republikas laikos ģerbonis tika aizvietots ar emblēmu. Mūsu dienās Bulgārijas ģerboņa precīzais apraksts un izmantošanas nosacījumi ir atrodami attiecīgajā 1997. gadā pieņemtajā likumā.
Dažādos laikmetos Bulgārijas un to valdnieku ģerboņos bija sastopamas arī citas figūras: suns, vilks, lapsa, vērsis, ērglis u.c., taču tieši lauva ir dominējošs simbols visos ģerboņu krājumos.
Akadēmiskā civilā heraldika Balkānu reģiona, salīdzinot ar Rietumeiropu, ir attīstīta samēra vāji. Kaut arī dažas no augstskolām tika nodibinātas XIX gs., to ģerboņi nav vecāki par 30 gadiem. Populārākās figūras augstskolu ģerboņos ir grāmata un ar iestādes ģeogrāfisko novietojumu saistīti simboli. Dažreiz ģerbonis satur norādījumus uz tām personībām, kuru vārdā skola ir nosaukta. Vairākums universitāšu sevis vizuālajai identifikācijai izmanto logo (emblēmu) ar augstskolas simbolu un nosaukumu.…