Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma - „Baltā krāsa Skaidrītes Kaldupes, Vizmas Belševicas un Ārijas Elksnes dzejoļu krājumos”, jo mani ļoti saista krāsas. Tomēr interesanti likās tas, ka man būs jāizpēta baltā krāsa S. Kaldupes dzejoļu krājumā „Egles zieds”, Vizmas Belševicas dzejoļu krājumā „Baltās paslēpes” un Ārijas Elksnes dzejoļu krājumā „Stari” jāsalīdzina to nozīme dzīvē ar to, kā krāsas attēlotas dzejā.
Sieviešu rakstīto dzeju izvēlējos tāpēc, ka man tā šķiet daudz interesantāka un emocionālāka. Turklāt, es domāju, ka šīm dzejniecēm patīk krāsas, un baltajai krāsai ir īpaša nozīme viņu dzīvē, jo rakstnieces salīdzinoši bieži to izmanto, lai aprakstītu lietas, cilvēkus un dabu. Par balto krāsu izvēlējos rakstīt jo tā ietver visu gaismu spektru. Šī krāsa spēj rosināt uz radošu darbību un izstrādājot šo darbu es to izjutu.
Izvirzītā hipotēze – dzejnieces: Ārija Elksne, Skaidrīte Kaldupe un Vizma Belševica bieži savos dzejoļos lieto balto krāsu.
Darba uzdevumi:
1.Sniegt nelielu ieskatu par to, kas ir dzeja.
2.Īsi pastāstīt par izvēlēto dzejnieču biogrāfiju un daiļradi
3.Pastāstīt par puķu simbolisko nozīmi.
4.Izpētīt cik bieži dzejoļu krājumos parādās baltā krāsa.
5.Izanalizēt dzejoļu krājumus.
6.Izpētīt baltās krāsas nozīmi šo trīs rakstnieču dzejoļu krājumos.
7.Censties izprast dzejnieču attieksmi pret balto krāsu.
Darba metodes:
1. Interneta, literāro avotu izzināšana.
2.Datu bāzes statistiskā izveide, analizēšana.
Darba mērķis – paplašināt savas zināšanas par rakstnieču dzīvi un izpētīt balto krāsu dzejoļu krājumos.
Dzeja jeb lirika (grieķu val. lyrikos – ‘liras pavadībā dziedāts’) ir daiļliteratūras veids. Saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski sarakstīti daiļdarbi. Dzejai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums. Dzeju pēc tematikas iedala: sabiedriski politiskā dzeja, filozofiskā dzeja, dabas dzeja, intīmā dzeja.
Sabiedriski politiskajā dzejā izteiktas autora domas un jūtas sakarā ar sabiedriskiem un politiskiem notikumiem.
Spilgti sabiedriski politiskās dzejas paraugi ir E. Veidenbauma „Kā gulbji balti padebeši iet”, „Mosties, mosties reiz, svabadais gars!”, Raiņa „Caura muca”, „Balstiesība”, J. Sudrabkalna „Miera valsts”, M. Ķempes „Kauns Amerikai” u.c.
Filozofiskā dzeja pauž dzejnieku filozofiskās pārdomas.
Daudz filozofisku pārdomu, piemēram, ir Raiņa dzejoļu krājumos „Gals un sākums”, „Čūsku vārdi”, kuros dzejnieks novērtē pasauli dialektiski materiālistisko atziņu gaismā.…
