Baltā krāsa latviešu tautas folklorā

Katrai krāsai atbilst attiecīgs iekšējs noskaņojums. Kā mūzikas instrumenta skaņas liek ieskanēties dvēseles stīgām, tā tas notiek arī ar krāsu iespaidiem.
Latviešu folklorā var saskatīt vairākas savstarpēji saistītas krāsu grupas. Par pamatgrupu var uzskatīt balto, sarkano un melno, kas raksturo gan dievību,garu dažādās ietekmes sfērās, gan ir galvenās krāsas, kas lietotas buršanā un dažādos ticējumos.Galvenokārt šajās jomās viss ir saistīts tieši ar baltās krāsas nozīmi.
Baltā folklorā ir divdabīga krāsa. Ticējumos atrodam gan to, ka redzēt sapnī sevi baltās drēbēs nozīmē nāvi vai slimību, gan arī gluži pretējo, būs prieki.
Baltā krāsa simbolizē gaismu, augšējo dievību pasauli [Dievu, Sauli, Saules meitas, Dieva dēlus].
Saule tautasdziesmās apzīmēta gan par baltu kazu, gan par “mīļu baltu”. Balts attiecībā pret debesu dievībām un uguni ietver gan krāsas kā tādas apzīmējumu, gan spīdīgumu, mirdzumu:

Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini,ko es dou;
Es tev došu baltu vistu
Ar visiem cālīšiem.

Baltā krāsa gadskārtās simbolizē gaismu, Sauli un pārdzimšanu, baltābola kalnā, baltu avju, baltu zirgu, baltu olu vai piena rauša veidolā:

Slinkas meitas, neguļat,
Eita raugat aitu stalli:
Budēlīši ielaidušu
Stallī baltas aventiņas.

Baltā krāsa latviešu folklorā ir tikumības,šķīstības, arī īpašas tuvības,mīļuma zīme. Iniciācijā īpaša nozīme pievērsta baltām rokām, baltam tērpam .Baltās jeb rituāli tīrās krāsas atgūšana parasti saistīta ar šķīstīšanos tekošā ūdenī.

…