Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka mani vienmēr saistīja, iedvesmoja un apbūra daba, un līdz ar to, es nekad nevarēju vienaldzīgi izturēties pret apkārtējas vides ekoloģisko stāvokli. Ik katru vasaru pavadīju Rīgas līča piekrastē; tāpēc Baltijas jūra ir kļuvusi pāp manas dzīves neatņēmāmu daļu. Jo vairāk mani satricinā tie mirkļi, kad jūras viļņos pamānu peldām polietilēna maisiņu, vai vecu kurpi, vai kādu citu sadzīves priekšmētu, vai arī redzu ievainotu roni, vai vairākus roņu līķus pašā pludmalē. Pāris gadus atpakāļ man bija īsts satricinājums, kad Vecāķu pludmalē izraka kaut-kadu lielu norūsējušo baržu. Mēģināju iedomāties, cik daudz kaitīgu vielu varēja nokļūt ūdeņos no tāda „pieminēkļa” un apjēgt, ka es peldos nevis atvēsinošā jūrā, bet drīzāk jau netīrā izlietnē.
Pagajušā gadā pamanīju, ka parādijas vēl viens veids, kā efektīvāk piesarņot mežus, kāpas un jūru. Starp citu, spriežot pec aizvādītas vasaras, šīs veids kļūst arvien populārāks tūrīgu cileku ģimenēs. Tā ir izbraukšana uz pludmali ar kvadrocikliem; piemērotā tiem, kam māja atrodas 20-30 minušu gājienā no pludmales, bet slinkums ar rīteni braukt. Kvadrocikls ir mobīls, ar to var viegli šķērsot gan dzelzceļu, gan braukt pa mežu, iznīcīnot vietas, kur vēl nesēn varēja ogot un seņot, kā arī nolīdzināt smilšu kāpas. Nemaz nerunājot par to, ka „vēsie džeki” nesājas pa pludmali dienas vidū, kad tur ir pilns ar bērniem, ka trokšnis tiešām traucē atpūtai un smaka „plīvo” gaisā vēl labu laiciņu pēc viņi pazūd. Un nevienu neuztrauc tas, ka Kalngale ir paslūdināta pār dabas piejūras parku, par ko paziņo liels stends pie viņu iemīļotā bāra.
Baltijas jūras rakstūrojums
Baltijas jūra ģeoloģiski ir jauna jūra – tā ir tikai dažus tūkstošus gadu veca. Sākusi veidoties pirms apmēram 10 tūkst.gadu, kad kusa ledājs. Savā attīstībā tā izgājusi vairākus veidošanās etapus: Baltijas Ledus Ezers, Joldijas jūra (no šīs jūras arktiskās faunas līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena suga – pogainais sīkronis), Ancilus ezers, Litorīnas jūra. Baltijas jūras veidošanās turpinās arī mūsdienās, piemēram, Baltijas līča daļas gadā ceļas par 9 mm, bet jūras dienvīddaļā novēro sauszemes grimšanu – 1 mm gadā. Pašreizējo Baltijas jūras attīstības stadiju sauc par Pēclitorīnas (Limnejas) jūru.
Baltijas jūras saimnieki. Vēsturiski Baltijas jūra bija dažādu tautu vienotāja. Tās krastus apdzīvoja ģermāņi, balti, slāvi, somugri u.c. 9.-11.gs. Baltijas jūras saimnieki bija vikingi, vēlāk, līdz pat 15.gs., Hanzas savienība. Izveidojoties valstīm, katra no tām pretendēja uz kādu noteiktu jūras teritoriju. Pašreizējā starptautiskā vienošanās paredz, ka katrai valstij, kura atrodas pie jūras, pienākas ūdeņi 200 jūras jūdžu attālumā no krasta. Bet, tā kā Baltijas jūra ir šaura, tad te tiek ievērota jūras viduslīnija.…
