Baltijas jūra un ekoloģiskās problēmas

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas kopējais garums Latvijas teritorijā ir 490km – Baltijas jūras piekraste no Lietuvas robežas līdz Ovišrag - 182 km. Rīgas jūras līci no Baltijas jūras atdala Kurzemes pussala um Monda arhipelāga salas – Sāmsala, Hījumā, Muhu, Vormsi.
Latvijas piekrastē Baltijas jūras krasta līnija ir maz izrobota, tikai zaemesragi – Akmeņrags, Ovišrags, Kolkasrags, Ķurmrags – nedaudz iesniedzas jūrā. Krasti pārsvarā ir zemi, tikai ziemeļos no Pāvilostas un Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē pie Tūjas tos veido stāvas kraujas Rīgas Jūras līcis: Vidējais dziļums 26 metri
Dziļākais punkts 60 metri
Ūdens t° vasarā + 16° līdz + 20° C Paisuma un bēguma amplitūda Rīgas jūras līcī ir tikai 10 cm. Rietumu vēju ietekmē ūdens līmenis līcī paceļas apmēram par vienu metru. Ūdens sāļums Rīgas Jūras līcī ir aptuveni divas reizes mazāks nekā Baltijas jūrā, kas izskaidrojams ar lielo saldūdens pieplūdi, ko dod līcī ieplūstošās lielākās Latvijas upes. Vissiltākais ūdens ir jūlijā un augustā +18°-19° C.
Baltijas jūra poētiski tiek saukta par Dzintarjūru. Arī Latvijā jūra izskalo krastā diezgan daudz dzintara. Dzintars ir dzintarpriedes sveķi. Priede augusi terciāra laikmetā. Ieslēgumi dzintarā liecina par seno augu un dzīvnieku valsti - tajos ir konstatētas 37 skuju koku sugas, 100 divdīgļlapju sugu. Atrasts arī daudz tārpu, zirnekļu, vaboļu, bišu, tauriņu u.c. atlieku.

…