Baltijas jūra - iekšējā jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas (sk. attēlu 1). Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi - Ēresuns, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli - Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai - ar Ziemeļjūru. Tā sāka veidoties ledus laikmeta beigās posmā pirms 13 - 10 tūkstošiem gadu.
Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, tā ir gandrīz pilnībā noslēgta. Jūra atrodas virs kontinentālās Zemes garozas, tā nav veidojusies plātņu tektonikas procesu rezultātā. Tāpēc jūra ir salīdzinoši sekla.
Garums - 1 610 km;
Vidējais platums - 193 km;
Vidējais dziļums - 55 m;
Maksimālais dziļums - 459 m (Landsortas ieplaka starp Stokholmu un Gotlandi). Otra dziļākā dzelme jau ir ievērojami seklāka - Gotlandes ieplaka - 259 metrus dziļa;
Platība - ap 377 000 km²;
Tilpums - ap 21 000 km³;
Krasta līnijas garums - ap 8 000 km
Baltijas jūra atrodas mērenajā klimata joslā. Ziemeļu daļa atrodas netālu no polārā loka, tomēr, pateicoties tam, ka klimatu ietekmē netālā siltā Ziemeļatlantijas straume, Baltijas jūras klimats ir salīdzinoši maigāks kā citās pasaules daļās līdzīgos platuma grādos.…
