Baltijas jūra

Baltijas jūrā ir iesāļš ūdens. Ūdens sāļumu mēra promilēs (miligrami uz litru). Lielākajā daļā pasaules jūru un arī okeānu sāļums ir apmēram 30 promiles un vairāk. Baltijas jūras lielākajā daļā sāļums ir 4 - 6 promiles. Baltijas jūra ir viena no lielākajām iesāļa ūdens platībām pasaulē. Baltijas jūras dienvidrietumu daļā, pie Dānijas, atrodas Kategata jūras šaurums, pa kuru sāļais ūdens no Ziemeļjūras ieplūst Baltijas jūrā, padarot jūru sāļāku. Taču šī ūdens apmaiņa ir neliela, un sālsūdens atšķaidās ar Baltijas jūrā ieplūstošo upju ūdeņiem.
Latvijai ir 490 km gara jūras piekraste. Dziļi sauszemē iesniedzas Rīgas līcis. Baltijas jūras piekraste Latvijā pārsvarā ir zema, ar plašu pludmali. Tikai ziemeļos no Pāvilostas pie Jūrkalnes un Ziemupes, kā arī Rīgas līča Vidzemes piekrastē pie Tūjas un Ķurmraga jūras un sauszemes robežu veido stāvkrasts. Igaunijas piekrastē ir līdz 65 m augsts kaļķakmens stāvkrasts – glints. Pie Baltijas jūras atrodas neaizsalstošās Ventspils un Liepājas osta. Rīgas ostu aukstās ziemās apkalpo ledlauži. Koku eksporta straujais pieaugums veicinājis mazo ostu – Ainažu, Pāvilostas, Rojas, Mērsraga, Salacgrīvas, Engures – atdzimšanu.
Jūras straumes. Tāpat kā citās jūrās un okeānos, arī Baltijas jūrā ir nemainīgas jūras straumes. Valdošā ūdens virzīšanās jūrā ir pretēja pulksteņa rādītāja virzienam. …