Baltijas jūras piesārņojuma avoti / Реферат / ID: 270330

Особые предложения 2 Открыть

6,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:270330

Автор: sabine rozentale (2)

Оценка:

Опубликованно: 27.08.2009.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 3 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Anotācija	2
	Anotācija svešvalodā	3
	Ievads	5
1.1.	Novietojums	6
1.2.	Baltijas jūras attīstības stadijas	7
1.3.	Krasta līnija	7
1.4.	Dziļums	8
1.5.	Ūdens sāļums un temperatūra	9
2.	Baltijas jūras piesārņojuma avoti	10
2.1.	Ķīmisko ieroču piesārņojums	10
2.2.	Naftas produktu piesārņojums	11
2.3.	Smagie metāli	12
2.4.	Sadzīves ķīmija	12
3.	Sadzīves ķīmijas piesārņojuma radītās sekas	14
3.1.	Fosfāti	14
3.2.	Fosfātu kaitīgā ietekme uz cilvēku	14
3.3.	Fosfātu kaitīgā ietekme uz Baltijas jūru - eitrofikācija	15
4.	Pētījums	17
4.1.	Fosfātjonu spektrometriskā noteikšana	17
4.2.	Vaļas mazgāšanas līdzekļi	21
4.3.	Aprēķini	21
4.4.	Anketas rezultāti	22
	Secinājumi	26
	Priekšlikumi	26
	Izmantotās informācijas avotu saraksts	27
	Pielikums	28

Фрагмент работы

Darba tēma: Baltijas jūras piesārņojuma avoti
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt piesārņojuma avotus. Izstrādāt ieteikumus eitrofikācijas novēršanai.
Darba uzdevumi:
1.uzzināt faktus par Baltijas jūru;
2.izpētīt piesārņojuma avotus;
3.izpētīt eitrofikāciju;
4.izdarīt secinājumus par sadzīves ķīmijas piesārņojumu Baltijas jūrā.
Hipotēze: Samazinot ikdienā lietojamo veļas mazgājamo līdzekļu daudzumu var samazināt fosfātu daudzumu ūdenī un līdz ar to eitrofikāciju.
Darbā izmantotās metodes: informācijas meklēšana (internetā), aptaujas, aprēķins, fosfātu noteikšana laboratorijā ūdenī un veļas pulveros.
Novietojums pie Baltijas jūras ietekmējis Latvijas vēsturi un noteiks arī tās attīstību nākotnē. Pirmās rakstiskās ziņas par Baltijas jūru atrodamas 5.gs. p.m.ē., kad sengrieķu filozofs Hērodots rakstīja, ka ziemeļos ir jūra, kuras krastos izskalots dzintars.
Apskalo 9 valstis: Latviju, Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Somiju, Zviedriju, Poliju, Vāciju un Dāniju. Baltijas jūrā ietek aptuveni 250 upes:
Visla, Daugava, Kemijoki u.c.
Baltijas jūra ir tipiska iekšzemes jūra.

1.2. Baltijas jūras attīstības stadijas
Baltijas jūra ir vieno no jaunākajām jūrām pasaulē. Tā sāka veidoties leduslaikmeta beigu posmā pirms 13-10 tūkstošiem gadu.…