Darba tēma: Baltijas jūras piesārņojums ar barības vielām un ar to saistītā zilaļģu attīstība jūras ūdenī.
Baltijas jūra ir piesārņota ar barības vielām gan Latvijas, gan Zviedrijas u.c. valstu krastā. To pierāda “ražīgā” zilaļģu ziedēšana, kas Rīgas līcī sastopama gandrīz katru gadu jūlija mēnesī. Zilaļģu ziedēšana ir gana nelabvēlīga jūras un cilvēka dzīvei, jo tā zināmā mērā ierobežo dzīves apstākļus gan virszemē, gan zemūdens pasaulē. Ūdenī zilaļģes nomāc citu aļģu sugu attīstību, bet pludmalē tās liedz cilvēkiem peldēties, jo peldoties ar zilaļģēm piesārņotā ūdenī var iegūt apdegumus, slimības, dažādus ādas bojājumus un pat ādas vēzi. Tādejādi, zilaļģes mūsu acīs kļūst par īstām “briesmonēm”, bet tomēr tās ir pašas senākās aļģes Zemes virsū. Lai novērstu šo globālo nelaimi nepieciešams iepazīties ar sarežģītajiem un jūtīgajiem procesiem Baltijas jūras ekosistēmā, un to var panākt vienīgi veicot pētījumus.
Darba mērķis: Noteikt jūras piesārņojumu ar barības vielām savā dzīvesvietā (Majoru Zilā karoga pludmalē, Bulduru Zilā karoga pludmalē un pie Lielupes ietekas jūrā), kā arī, novērot zilaļģu “ziedēšanu” atkarībā no tā.
Darba uzdevumi:
1)Noteikt ūdens kvalitāti vizuāli.
2)Noteikt fosfātu, nitrātu un nitrītu koncentrāciju ūdenī.
3)Salīdzināt iegūtos ūdens piesārņojuma rezultātus ar starptautiski pieļautajām normām un ar ziņām periodikā, kā arī ar ūdens piesārņojumu Baltijas jūras pretējā krastā (Zviedrija un Norvēģija).
4)Salīdzināt iegūtos rezultātus ar zilaļģu “ziedēšanu”.
5)Iepazīstināt citus cilvēkus, kā arī, skolēnus ar jūras ekoloģiskajām problēmās.
Hipotēze: Fosfātu daudzums jūras ūdenī ir palielināts un tas izraisa zilaļģu “ziedēšanu”.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, biogēno elementu (fosfātu, nitrātu, nitrītu) koncentrācijas noteikšana ar indikātoru metodi.
Baltijas jūrā jūras sāļums parasti nepārsniedz 13 promiles (13 grami sāls 1 litrā ūdens).Teorētiski nepieciešami 30 gadi, lai apmainītos viss Baltijas jūras ūdens.
Katru gadu Baltijas jūra uzņem vairāk nekā 650 km3 saldūdens. Baltijas jūras sateces baseins ir no Ziemeļvācijas uz dienvidiem līdz Čehijai. Bez visa šī saldūdens Baltijas jūrā gadā caurmērā ieplūst 450 km3 sāļā Ziemeļjūras ūdens. Kopumā Baltijas jūrā katru gadu ieplūst 1100 km3 ūdens.
Lielās sāļuma atšķirības apgrūtina abu ūdensmasu sajaukšanos. Šī noslāņošanās ir par iemeslu arī tam, ka sāļūdens ieplūde Baltijas jūrā ir tik ierobežota. Kā Beltos, tā Ēresunā atrodas sekli sliekšņi. Beltos slieksnis ir 18m dziļumā – Darsas slieksnis, Ēresunā slieksnis ir 8 m dziļumā pie Limhamnas. Tā kā sāļais ūdens Ziemeļjūrā parasti atrodas 15 m dziļumā, sliekšņi neļauj tam ieplūst Baltijas jūrā. (14)
Tikai pateicoties rudens un ziemas dziļajiem cikloniem Baltijas jūrā ieplūst lielāki sālsūdens daudzumi. Tieši tajā laikā, kad vairāki cikloni cieši cits aiz cita šķērso dienvidu Skandināviju, ieplūde var kļūt nozīmīga. Zemais atmosfēras spiediens un spēcīgie rietumu vēji paceļ ūdens līmeni Kategatā. Vienlaikus vēji spiež Baltijas jūras ūdeni uz austrumiem, pie kam Baltijas jūras dienvidu daļā ūdenslīmenis krītas. (14).…
