IEVADS
Baltijas jūra ir uz Zemes jaunākā jūra – tā radusies tikai pirms 10–15 tūkstošiem gadu, kūstot ledājiem. Kopējā jūras platība ir 377 000 km² , dziļums apmēram 55 m . Baltijas jūras centrālās daļas ziemeļos un austrumos pievienojas trīs lieli jūras līči: Botnijas, Somu un Rīgas jūras līcis. Baltijas jūra ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām. Tikai īpašas augu un dzīvnieku sugas ir spējušas pielāgoties dzīvei šādā vidē. Savu ģeogrāfisko un klimata pazīmju dēļ Baltijas jūra ir ārkārtīgi jūtīga pret cilvēku darbību, kas risinās ne tikai jūrā un tās tuvumā, bet arī visu Baltijas jūrā ietekošo upju baseinos, kuru apdzīvo 85 miljoni cilvēku.
Baltijas jūras piesārņošana ir īpaši bīstama. Jūras dibenā atrodas pilnīgas nāves zonas – kur piesārņojumu koncentrācija ir tik liela, ka tur neizdzīvo nekādas dzīvās būtnes. To atzīst eksperti, kuri jau vairākus gadus pēta Baltijas dzīles un šai jūrai ir piešķīruši īpaši pret piesārņojumiem jūtīgas jūras statusu. Baltijas jūra ir mūsu kopīpašums. No Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa ir atkarīga mūsu ikdienas dzīves kvalitāte un mūsu valstu ekonomiskā labklājība.
Analizējot šo jautājumu tika izvēlēta pētnieciskā darba tēma „Baltijas jūras piesārņošana” .
Darba mērķis: izpētīt Baltijas jūras ūdens piesārņošanas avotus un ķīmisko sastāvu.
Darba uzdevumi:
1) apkopot un analizēt literatūru par izvirzīto darba tēmu;
2) sniegt informāciju par Baltijas jūras ģeogrāfisko stāvokli;
3) izpētīt Baltijas jūras piesārņojuma veidus;
4) iepazīties ar Latvijas vides pārskata publicētiem materiāliem;
5) veidot sadarbību ar Latvijas jūras administrāciju;
6) izpētīt Baltijas jūras ūdens parauga ķīmisko sastāvu un kvalitāti;
7) analizēt iegūtos rezultātus un apstiprināt darbā izteikto hipotēzi.
Hipotēze: Pēc ūdens parauga analīzes rādītājiem konstatēt, ka Baltijas jūrā ir ļoti piesārņots ūdens, jo daudzus gadus tika nekontrolēta ekoloģiskā situācija Baltijas jūras reģionā, kas noveda pie kvalitatīvām pārmaiņām iekšējos ūdeņos un jūras vidē.
Izvirzītā mērķa un uzdevumu realizācijai tika izmantotas zinātniski pētnieciskas metodes:
• literatūras apkopošana un analīze;
• ūdens kvalitātes analīze ķīmijas laboratorijā;
• radošā darba izstrāde.
…
