Baltijas jūras valstu drošības reģions

Drošības kopiena – integrēta ļaužu grupa.
Ar integrāciju mēs saprotam teritorijas ietvaros veidojušos ”kopienas izjūtu” , instūtu un praktisko procesu kopumu, kuri ir plaši izplatīti un pietiekami spēcīgi, lai “ilgtermiņa” pespektīvā nodrošinātu “miermīlīgas” pārmaiņas iedzīvotāju starpā. (Deutsch 1957: 5)
Lai izveidotos šāda kopiena, valstu starpā jānotiek integrācijai. Tajā pašā laikā autors norāda, ka secinājums “jo vairāk integrācijas, jo spēcīgāka drošības kopiena” ir pārāk vienkāršots. Svarīgi ir arī izturēt slodzi, ko rada integrācija.
K. Doičs piedāvā kritērijus,ar kuru palīdzību izvērtēt, vai integrācijas procesa sākumā izvirzītie mērķi tiks saniegti, vai process novedīs pie pozitīva rezultāta.
Viņš nosauc vismaz 15 būtiskākos kopienas veidošanas nosacījumus:
Galveno vērtību savienojamība (compatibility); savstarpējā atsaukšanās (mutual responsiveness); dzīves veida līdzība; savstarpēji reaģējošas uzvedības izpausmes ātrums, adekvātums un iespējamība; integrācijas procesā iesaistīto vienību savstarpējā nozīmīguma apzināšanās; kodola pastāvēšana integrācijas procesa laikā un tā spēja veikt līdera lomu, pastāvīga ekonomiska izaugsme; cerība uz kopēja ekonomiska panākuma kopīgu pārdali (expectation of joint economic reward); plaša mēroga savstarpējas transakcijas; elišu paplašināšanās, sociālās komunikācijas saites; lielāka personu mobilitāte; karu nozīmes samazināšanās tautu vienošanā; ārējais militārais drauds; stipras ekonomiskas saites; ētiskas un lingvistiskas saites. Pēdējo četru loma arvien samazinās. (Deutsch 1957: 123-159)

…